"100 deči Latvijai" pieejami Latvijas Radio mājaslapā un populārākajās podkāstu straumēšanas platformās.
Zeļči ir sādža pašā Krievijas pierobežā. Te vecvecāku mājā dzīvo Annele Slišāne. Viņa ir tekstilmāksliniece, audēja, arī rakstniece.
Anneles Slišānes stāsti uz valsts simtgadi tapuši projektā #100dečiLatvijai. Sākumā tie uz simtgadīgām stellēm ieausti 100 deķos no dažādiem materiāliem – puķēm, augu stiebriem, dažādām šķiedrām, tekstila un arī otrreiz izmantojamiem materiāliem. Kā saka autore, pirmais deķis austs no raganu zāles vībotnes. Noslēdzošais, izmantojot maizes iepakojuma stiprinājumus, lai simboliski godinātu latviešu vērtību – rudzu maizi. Vēlāk darbi izdoti grāmatā, tie pieejami arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem surdotulkojumā, tāpat izdota īpaša taktila grāmata Braila rakstā. Nu deķu stāsti būs pieejami arī audio formātā.
Procesā katram dečam radās arī savs stāsts. Īsajos stāstos Annele atklāj savu Latviju, savu Latgali, dabu no sava īpašā redzespunkta, attieksmi pret ilgtspējību. Annele stāstos dalās arī ar savām bērnības atmiņām Ziemeļlatgalē.
"Par dzīvošanos brīnumainās puču pļavās. Daudzi stāsti ir kā tēlojumi. Sākotnēji es tos rakstīju kā tēlojumus par konkrēto augu, kā gleznas gleznoju, bet pēcāk tomēr viss tas mani noveda pie sevis, savas būtības un bērnības, visa tā smarža, tā sajūta, materiāls," - tā Annele Slišane.
Pēdējo vairāku gadu garumā Anneles 100 deči tika izstādīti dažādās Latvijas vietās, katrā izstādē Annele stāstīja arī šos deču stāstus, vēlāk tie iegūla arī grāmatas lappusēs.
"Visās izstādēs iekārtotāji un apmeklētāji teica, ka liecās pie dečiem tos smaržot un taustīt ar rokām. Citur pat zīmes lika, lai neaiztiek ar rokām. Visi gribēja taustīt. Un tad es izdomāju, ka tie varētu būt kā taustes darbi,” stāsta Annele Slišane.
"Tā ir Latvijas kultūras neatņemama sastāvdaļa – latgaliešu valoda, kas ar visām izloksnēm padara mūsu valodu vēl krāsaināku un bagātāku! Lielisks materiāls ausu treniņam un dvēseles bagātināšanai," stāsta raidieraksta "100 deči Latvijai" producente, Latvijas Radio Latgales multimediju studijas vadītāja Renāte Lazdiņa.
Savukārt stāstu autore Annele Slišāne atzīst: "Aušana ir domāšanas veids un pasaules kārtības izpratne, tas ir dzīvesveids un mīlestība, meditācija un gleznošana stellēs. Dečos ir ieausti sapņi, bērnība, visums, brīnumi, ceļojumi laikā un īstenībā. Katram dečam savs stāsts un sava vērtība. Ja noņemtu numerāciju un saliktu stāstus hronoloģiskā secībā, sanāktu biogrāfija par manu bērnību, dzīvošanu Latgales brīnumainajās puķu pļavās. Dabas materiāli mani atveda pie sevis – savas bērnības un savas būtības." Slišāne ir gandarīta, ka nu stāsti būs pieejami arī neredzīgajiem un tiem, kam grūti koncentrēties lasīšanai.
"100 deči Latvijai" ir otrais Latgales multimediju studijas veidotais oriģinālsatura podkāsts. Pirms gada tapis mūsdienu latgaliešu literatūrai veltītais raidieraksts "Puslopys" – sarunas ar autoriem par rakstīšanu, valodu un dzīvi kopumā.
Savā ziņā, ka saka pati Annele, stāstu piedāvāšana neredzīgiem, vājredzīgiem, vai nedzirdīgiem cilvēkiem tieši šobrīd arī neslēdz Latvijas simtgades svinēšanas piecgadi.
"Patiesībā šāds notikums ir pirmo reizi, jo vispār Latvijā nav neviena pieaugušiem cilvēkiem domāta grāmata vai stāsti zīmju valodā,” prieku par internetā pieejamo "100deči Latvijai" videogrāmatu zīmju valodā cilvēkiem ar dzirdestraucējumiem pauž Latvijas nedzirdīgo savienības viceprezidente Brigita Lazda, atzīdama ka jebkura šādas idejas realizācija ir pienesums nedzirdīgo kultūras bagātināšanai. „Es arī redzēju, kā strādāja visi iesaistītie cilvēki šajā projektā, tā priekš viņiem arī ir milzīga pieredze. Nedzirdīgiem cilvēkiem jau vispār ir ierobežota tā kultūras pieejamība, jo uz teātri aiziet nevar - obligāti vajag titrus vai surdotulkojumu.”
Šobrīd 10 Anneles stāsti reproducēti arī braila raksta grāmatā ar taktilām ilustrācijām. Šīs ilustrācijas jeb mini dečus māksliniece ir audusi īpaši šai grāmatai. Un šobrīd tie satilpuši divos biezos sējumos. Un kā atzīst Latvijas Neredzīgo bibliotēkas braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite, šis izdevums ir arī pirmais braila rakstā latgaliski.
„Neredzīgie cilvēki jau nav tikai no Rīgas vai Pierīgas, arī no Latgales ir neredzīgi cilvēki, un mums bija ļoti liels prieks par šādu iespēju dot viņiem grāmatu lasīt arī latgaliešu valodā. Šīs grāmatas otra pievienotā vērtība ir tieši šie 10 deču paraugi, jo tie tomēr ir būtiski kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāji, kurus aptaustīt nu jau ir ļauts arī neredzīgiem lasītājiem.” Tomēr kā atzīst Gunta Bite ne visi neredzīgie prot lasīt braila rakstu, tādēļ vēl plašāku un daudzveidīgāku auditoriju varētu sasniegt tieši audiogrāmata jeb pašas autores Anneles Slišānes balsī ieskaņotie "100deči Latvijai" audiostāsti, kas jau drīzumā būs pieejams arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, bet jau tagad pirmos 10 stāstus var klausīties arī Latvijas Radio mājaslapā un dažādās podkastu klausīšanās vietnēs.
Savukārt no 7. līdz 11. decembrim pirmizrādi Latvijas Radio 1 piedzīvos pieci lasījumi latgaliešu valodā no Ilzes Spergas debijas stāstu krājuma "Dzeiveiba", kas 2014. gadā saņēmis Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" par labāko sniegumu latgaliešu literatūrā. Prozas darbs audio formātā top režisora Kristapa Rasima vadībā, savukārt stiprās Latgales stipros stāstus varēs klausīties aktrises Ingas Misānes-Grasbergas balsī.
Par Latvijas Radio podkāstiem
Latvijas Radio podkāstu jeb raidierakstu straumēšanas vietnēs piedāvā vairāk nekā 100 dažādu raidījumu, kas pielāgoti podkāstu formātam. Tāpat pieejami vairāki oriģinālpodkāsti, kas primāri veidoti digitālajai audio videi: sarunas jauniešiem par dzīves jēgu "Kā ir būt", mentālajai veselībai veltītais podkāsts "Vai tas ir normāli?", podkāsts par podkāstiem Latvijā "Raidnīca", sarunas par emocionālo un garīgo veselību caur mūziķu pieredzes stāstiem "Mūziķis pie mikrofona" un latgaliešu literatūrai veltītais podkāsts "Puslopys", nu arī audiostāstu krājums "100 deči Latvijai". Tāpat Latvijas Radio 4 – Doma laukums piedāvā visaptverošu saturu krievu valodā, tostarp podkāstos lielu popularitāti iemantojušo bērnu literatūras podkāstu "В гостях у книжки" un zinātnei veltīto "Природа вещей". Ik mēnesi Latvijas Radio paplašina piedāvātā satura apjomu podkāstu straumēšanas vietnēs, jau šoruden tiks uzsākts jauns pētnieciskās žurnālistikas podkāsts u.c.
