"Novados, pagastos un pilsētās ik gadu notiek dziesmu dienas. Līdz 1944. gadam ir bijuši 600 šādi dziesmusvētku tradīcijai piederīgi notikumi, bet par tiem ir maz ziņu," stāsta Iveta Ruskule.  "Nav vienas platformas, rīka vai vienā mapē savāktas informācijas pa visu Latviju, lai šis process būtu pārskatāms no sākuma – no Dikļiem, tad cauri visai Latvijai, kā mazie dziesmusvētki ir veduši korus, deju kopas, pūtēju orķestrus uz lielajiem svētkiem. Jo lielo dziesmu svētku sastāvdaļa ir arī tas, kas piecus gadus notiek novados." Novadu kultūras centri, muzeji un bibliotēkas ir vai nu saistīti ar svētku organizēšanu, vai arī tur nonāk dažādi materiāli, artefakti, stāsta Ruskule, piebilstot, ka svētki dokumentēti ļoti dažādi. Liecību vākšanā tostarp iesaistās privātas personas. 

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsver, ka vērtības ir jānosauc vārdā un jāparāda: "Cik labi mēs būsim tās liecības kopā likuši un kopainu veidojuši, tik arī nākamās paaudzes spēs saprast, ko mēs esam gribējuši pateikt, to darot." Viņasprāt, katrai pašvaldībai, kultūras vai atmiņu institūcijai ir vērtīgi apzināties, kas konkrētajā vietā ir noticis, jo tā veidojas vietējais patriotisms. 

"Mūsu lielais mērķis, paralēli ekspozīcijai ["Dziesmusvētku telpa"], ir izveidot informācijas datubāzi, kā dziesmu svētki visā Latvijā ir notikuši,

respektīvi, lai mēs visi apzināmies, cik tas ir svarīgi, lai dalāmies ar informāciju un neizmetam kaut ko ārā, mainoties darbinieku paaudzēm. Tas ir foruma mērķis – uzrunāt, izstāstīt, vienoties par sadarbību, sadarbības formātu," ziņo Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore. Viņa vēlreiz precizē, ka novadu atmiņu institūciju vērtības paliks savās vietās; paveicamais uzdevums ir dalīties ar informāciju par šīm vērtībām. "Lai mēs zinām, ka Cēsīs ir informācija par tādu un tādu dziesmu dienu vai novada svētku norisi un Cēsu muzejā vai Cēsu bibliotēkā par šiem svētkiem liecina tādi un tādi artefakti. Lai tas sanāk kopā vienā lielā tīklā," piemēru min Ruskule.

Rakstniecības un mūzikas muzeja sadarbības partneru pulkā ir Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Ziemeļrīgas kultūras apvienība un Muzeju biedrība. Forums "Visi mūsu dziesmusvētki" notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide. 

Iveta Ruskule atgādina, ka Dziesmu un deju svētku ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa" top sadarbībā ar māksliniekiem Annu Heinrihsoni un Austri Mailīti. Iesaistīto vidū ir arī pētnieki, koru kopienas pārstāvji, diriģents Sigvards Kļava, komponists Jēkabs Nīmanis, kinorežisore, literāte Kristīne Želve un daudzi citi. Izstādē iecerēta vizuāla un skaniska svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos, aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi Dziesmusvētku tradīcijā iesaistītie, kā arī multimediāla instalācija "Lielākais koris pasaulē". Tie, kuri ir redzējuši instalācijas darba versiju, jau saka, ka tā esot ļoti iespaidīga, pačukst Ruskule.