Panorāma

Lauksaimnieki nesteidzas iegādāties zemi

Panorāma

Latvijas karavīri dodas uz Mali

Kur palika biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem?

Dziesmu svētku rīkotāji nepiekrīt pārmetumiem par lielo ielūgumu skaitu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 2 mēnešiem.

Turpinoties ažiotāžai ap Dziesmu svētku biļetēm, arvien plašākas diskusijas izvēršas par lielo ielūgumu skaitu valsts amatpersonām, tostarp Saeimas deputātiem. Organizatori uzsver, ka Saeimas deputātiem ielūgumi bijuši arī uz iepriekšējiem svētkiem, bet kopumā ielūdzamo amatpersonu skaits šogad ir krietni samazināts. Tomēr ne visi deputāti par saviem ielūgumiem ir sajūsmā.

Kamēr daudzi Dziesmu svētku biļešu kārotāji arī pēc stundām garas stāvēšanas rindās, neveiksmīgiem mēģinājumiem nopirkt biļetes internetā vai rezervēt pa telefonu palikuši ar gariem deguniem, daudzus satracinājis fakts, ka par velti ielūgumi tiek dalīti ministriju valsts sekretāriem, parlamentārajiem sekretāriem un Saeimas deputātiem. Kopumā valsts augstākajām amatpersonām izdalīs 466 ielūgumus. Svētku rīkotāji uzskata, ka Dziesmu svētki ir tikpat nozīmīgs pasākums kā valsts svētki 18.novembrī vai 4.maijā, tāpēc valsts līderiem ir pienākums tos apmeklēt:

„Tas, ko mēs noteikti darīsim, ir - vaicāsim katram deputātam, vai viņš var tikt. Mēs arī esam jau lūguši viņiem apstiprināt savu dalību un uzsvēruši, ka ielūgums ir adresēts tikai viņiem un nav nododams tālāk.”

Līdzīga nostāja ir arī kultūras ministres birojam, ar kuru sadarbībā izstrādāts ielūdzamo saraksts: tā mērķis ir mudināt amatpersonas apmeklēt Dziesmu svētkus un vienlaikus savākt arī papildus naudu ziedojumos, klāsta ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Laizāne. „Kultūras ministres mērķis bija tāds, ka Saeimas deputātiem tas ir kā obligāts pasākums - apmeklēt Dziesmu svētkus. Vienīgais reālais risinājums, kas varētu būt ar tādu pozitīvu pienesumu, bija, sauksim tos par ielūgumiem, jo citas formas nav, uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu, bet uzreiz ar piebildi, ka deputāti un visas amatpersonas tiek mudinātas ziedot dziesmu svētku fondā ar mērķi daudzbērnu ģimenēm apmeklēt koncertus. Tādējādi finansiāli tas varētu būt pat izdevīgāk, jo es ceru, ka katras amatpersonas godaprāts liek ziedot vairāk nekā ir biļetes cena,” skaidroja Laizāne.

Laizāne arī uzsver, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem ielūdzamo saraksts ir krietni apcirpts un katram tiek tikai divi ielūgumi nevis, kā iepriekš, kad ielūgtie varēja izvēlēties, cik viesu aicināt sev līdzi.

To pašu norāda arī Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dagnija Baltiņa, kuras vadībā ielūgumu saraksts tika apstiprināts. Pēc viņas teiktā, ielūdzamo amatpersonu skaits šogad samazināts līdz minimumam: „Padomes uzdevums ir sabiedrības priekšā aizstāvēt Dziesmu svētku tradīcijas. Un ar lēmumu nodrošināt, ka valsts augstākās amatpersonas, kas pieņem lēmumu gan par finansējumu, gan pārējiem ar svētku ilgtspēju saistītiem jautājumiem, ir faktiski spiestas apmeklēt šo pasākumu, mēs esam nodrošinājuši, ka ilgtermiņa vajadzētu būt lielākam atbalstam šo svētku norisēm.”

Tomēr ne visi ielūgtie par šo uzaicinājumu priecājas. Saeimas deputāts Kārlis Seržants atzīst, ka labi domātais ielūgums uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu viņam sagādājis nepatīkamas izjūtas. Viņš uzskatījis par savu godu biļetes pirkt pašam: „Tagad tā situācija ir tāda, ka, visticamāk, neiešu vispār, jo visi, kas mani redzēs, domās: ā, tas ir tas, kurš dabūja par velti. Tādas sajūtas man šajā pasākumā nav vajadzīgas.”

Ielūgumu skaits šogad veido 12% no visām svētku ieejas kartēm un, pēc Nacionālā kultūras centra vadītājas vārdiem, ir proporcionāli mazāks nekā uz 2008.gada svētkiem un arī skolēnu dziesmu svētkiem pirms trim gadiem. Visvairāk ielūgumu tiks pašvaldību kultūras darba vadītājiem un goda viesiem - virsdiriģentiem, komponistiem, vārdu autoriem un citiem nopelniem bagātiem kultūras ļaudīm.

Jāpiebilst, ka šonedēļ sasaukta arī Dziesmu un deju svētku padomes ārkārtas sēde, kurā svētku rīkotāji izvērtēs biļešu tirdzniecības norisi, problēmas un iespējamos uzlabojumus uz nākamajiem svētkiem, kas notiks 2018.gadā - Latvijas simtgadē. Kā viens no variantiem varētu tikt piedāvāta arī jau medijos izskanējusī iespēja organizēt biļešu loteriju, līdzīgi kā uz Londonas Olimpiskajām spēlēm vai Pasaules futbola čempionātu.

„Tas, kam es varu piekrist - noteikti ir jāizvērtē, kā notika tirdzniecība šajā gadā. Mēs pilnībā saprotam, ka tas ir ļoti apgrūtinoši, ka cilvēkiem ir jāstāv vairākas stundas rindās,” norāde Melbārde.

Tomēr Melbārde uzsver - galvenais jautājums ir nevis par biļešu tirdzniecības organizāciju, bet nepietiekamo Mežaparka estrādes un Daugavas stadiona kapacitāti, kas līdz nākamajiem svētkiem noteikti jāatrisina.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti