“A capella vienmēr ir vissarežģītāk dziedāt,” stāsta Mārupes Kultūras nama senioru vokālā ansambļa “Pīlādzis” vadītāja. “Mums ir diezgan daudz pantiņu šajā spēka dziesmā, ko šodien dziedāsim; noturēties tonalitātē, atcerēties visus vārdus, visiem būt līmenī un tā, lai visi saprot, ko mēs dziedam – tā ir liela atbildība.”
“Kas var būt labāks kā cilvēks nāk uz mēģinājumiem, atraisās, dzied, satiek savus tuvus un mīļus cilvēkus un, protams, sirdij un dvēselei no tā kāds labums tiek. Mēs pilnveidojamies, mēs bagātāki kļūstam ar savu dziesmu, latviešu tautas dziesmām, mums vienkārši patīk dziedāt,” ir pārliecinātas ansambļa “Pīlādzis” dalībnieces.
Vokālo ansambļu konkursa finālistiem jāizpilda četras dziesmas, kas daudzpusīgi atklāj kolektīva spējas – viena dziesma jādzied a capella visam ansamblim vienbalsīgi, otrai jābūt latviešu tautas dziesmai – izpaužot daudzbalsīgo spēku un artistiskumu.
Vēl obligāti ansambļa programmā jābūt kāda latviešu komponista skaņdarbam, bet ceturtā dziesma ir pēc kolektīva brīvas izvēles, kurā var riktīgi izdziedāties un izrādīties.
“Ja runājam par ansambļu dziedāšanu, tad tā ir ļoti spēcīga grupas dinamika,” uzskata vokālo ansambļu konkursa žūrijas komisijas vadītājs Guntars Prānis. “Es nevarētu iedomāties, ka sapulcējas profesionāļi, viņiem izdala notis un viņi nodzied. Ir jāpavada kopā gadi, jāapēd puds sāls, jāsajūt vienam otru, lai tādā vienotā plūdumā un vienotā priekšnesumā nestu kaut ko publikai priekšā. Skatoties šo ansambļus – un lielāko daļu es labi pazīstu –, tas vienmēr ir kaut kas brīnišķīgs, vienmēr uzvirmo dažāda veida emocijas, kas tiešām arī mūsu žūriju nekad neatstāj vienaldzīgus un aizkustina. Tās smalkās nianses ir tas īpašais, kas atšķir ansambļus no lielā Mežaparka kopkora.”
Latvijas Universitātes Kultūras centra vīru vokālā ansambļa dalībnieki savukārt ir pārliecināti – galvenais ir piedalīties, izbaudīt šo procesu un pašiem būt apmierinātiem ar to, ko dara, jo konkurss ir konkurss, bet dziedāts jau tiek skatītājiem, kas ierodas.
“Žūrijai dziedāt ir garlaicīgi, jādzied ir tautai, publikai, kas priecājas, kas tev dod to enerģiju atpakaļ. Žūrija skatās un izvērtē, viņiem tas ir darbs; tu dziedi tiem, kas atnākuši klausīties, nevis izvērtēt…” stāsta dziedātāji.
Dziesmu un deju svētku laikā vokālo ansambļu sniegumu vēl varēs baudīt 4.jūlijā garīgās mūzikas koncertā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, vokālo ansambļu koncertā “Laiku viju gredzenā”, kā arī ceturtdien Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī un bērnu vokālo ansambļu uzvedumā “Vilkam tāda dvēselīte” Dailes teātrī piektdien un sestdien, kā arī ielu koncertos Vecrīgas ielās un laukumos.