Savas pastāvēšanas 25 gados, kā Latvijas Radio raidījumā "Sanākam, sadziedam, sadancojam" stāsta kopas dibinātāja un vadītāja Velta Leja, "Dimzēna" mēģinājumi notikuši nemainīgi pirmdienās un piektdienās, sešos pēcpusdienā. Un gadās, ka kādi no kopas dalībniekiem aizklīst pasaulē, kādu brīdi nesanāk laika iet uz mēģinājumiem, un tad vissirsnīgākais ir prieks, kad viņi atkal atgriežas, apciemo savu "Dimzēna" ģimeni, un dziesma var turpināt skanēt no tās nots, kur kādreiz tikusi uz brīdi pauzēta.
"Vispirms atnāca kā danča nosaukums, Jurjānu Andreja burtnīcā ir dancis "Dimzēns"," par folkloras kopas nosaukumu stāsta Velta Leja. "Tad iepazināmies ar Dimzēnu māju saimnieku, ir Zaļeniekos "Dimzēnu" mājas, Rundālē ir, pie Jelgavas ir "Dimzas".
Pētot vārdu dimzēns, viens no variantiem - neiebraukts kumeliņš, kuram katra kāja iet uz savu pusi, bet viņš dimdina un dimzina."
"Dimzēna" vadītāja, aicināta uz sarunu, uzreiz saka, ka nenāks viena, jo "Dimzēna" jaunie dziedātāji – Gundega Grūtupa, Viktors Žeikars – esot samācījušies dziesmas, abi augstu novērtēti arī Latvijas bērnu un jauniešu folkloras svētkos "Pulkā eimu, pulkā teku". To ģimeniskumu, sirsnību var saklausīt kopas dalībnieku savstarpējās attiecībās un arī dziesmā – cik dabiski kopas dalībnieki sadala savā starpā balsis, lai izceltu labāko un vienlaikus ikviens justos iederīgs un vajadzīgs. Folkloras kopā šobrīd darbojas ap 30 cilvēku, jaunākie ir trīsgadnieki, vecākais - Jānis Lange, kurš "Dimzēnā" dzied jau 20 gadus.
Šogad 7. septembrī "Dimzēns" svinēs 25.jubileju. Kopa dzimusi dziesmu svētku gadā, pēc 1993.gada svētkiem.
"No 1980.gada dziedāju "Skandiniekos", tad pieredze radās un interese, kā skan teicamā dziesma, kādai balsij jābūt," atklāj Velta Leja. "Tad vēl bija “Savieši", mazliet Danču klubs. 1993.gadā pārcēlāmies uz Jelgavu ar ģimeni, kaut ko vajadzēja Jelgavā tādu.
"Dimzēns" tika dibināts, ievietojot avīzē sludinājumu, ka var nākt dziedāt folkloras kopā."
Liktenīgais kāzu uzvedums
"2003.gadā dziesmu svētkos tautastērpu skate bija kā uzdevums. Katrs novads rādīja savu tradīciju un dziesmas. Zemgalei bija mičošana. Tur bija iespēja salikt visu kopā un izveidot mičošanas rituālu. Tas nācis līdzi līdz pat šim brīdim. Nedēļas nogalē dzīvē divas mičošanas. Mūs aicina uz kāzām," bilst Velta Leja.
Kāzu dziesmu ciklu, kas kopas dzīvē izrādījies sadzīviski vajadzīgs un dažādos godos un arī folkloras svētku uzvedumos bieži dziedāts, 2010.gadā "Dimzēns" izdevis kompaktdiskā.
Dziesmusvēku tautas tērpu skatēs "Dimzēns" vairākkārtīgi saņēmis balvas, gan tāpēc, ka kopas dalībnieču vidū ir gan audējas, gan adītājas, taču drīzāk tāpēc, ka "Dimzēna" dalībniekiem, jo īpaši dalībniecēm, katrai tērps ir atšķirīgs, pašas krāts un veidots.
Jaunie dimzēnieši
Viens no "Dimzēna" dziedātājiem, jauns puisis ar Dieva dotu skaņu balsi - Viktors Žeikars.
""Dimzēnā" dziedu jau divus gadus, mamma mūzikas skolotāja Jelgavā, viņai bija pasākums, bija uzaicinājusi Veltu, viņa teica, atnāc un pamēģini. Man iepatikās, joprojām eju un iešu," atzīst Viktors Žeikars.
Viktors Žeikars, atbildot jautājumu, kā izdodas savienot klasisko muzicēšanu un muzicēšanu folkloras kopā, runā par aizņemtību, ar kuru jātiek galā. Viņu nemulsina, ka tie ir atšķirīgi muzicēšanas stili.
"Šogad, ja paveiksies, gribētu piedalīties ar trim kolektīviem, ar kori "Sidrabe", Jelgavas mūzikas vidusskolas orķestri un "Dimzēnu"," par gaidāmajiem svētkiem atklāj Viktors Žeikars.
Ar Viktoru Žeikaru un Gundegu Grūtupu runājam arī par to, ka mūzikas skola, jo īpaši pūšamo mūzikas instrumentu spēle, palīdz nostiprināt elpošanu, kas ir ļoti svarīga, lai balsij būtu plašums. Gundega spēlē mežragu, Viktors – trompeti. Sanāk, ka mūsdienās jauniešu ceļš uz folkloru ir pretējs nekā varbūt pirms simts gadiem. Viņi mūzikas skolā iemācās notis, iemācās, kas ir mūzika, un tad jau šīs prasmes liek lietā, lai dziedātu tā sauktajā tautas balsī. Taču tautas dziesmas saucējs nav vienkārši skaļākais dziedātājs, viņš ir dziedātāju pulka vadītājs, personība.
"Man ļoti patīk vēsture, sāku skolā pētīt Latvijas vēsturi, iepatikās viss, kas saistās ar folkloru.
Tad atradu "Dimzēnu", iepatikās, tagad tā ir mana sirdslieta, nemaz nevarētu no tā tik viegli tikt vaļā," stāsta Gundega Grūtupa.
"Kad Gundega atnāca, viņas balstiņa bija vārga, tīra bija, bet spēka nebija. Arī es jūtu, ka balss kļūst spēcīgāka, tieši "Dimzēnā" dziedot," piebilst Jānis Lange.
Gundega atzīst, ka viņai dziesmu vārdi ātri paliek galvā, jo ik rītu un vakaru viņai ir vajadzība nodziedāt sev kādu dziesmu, lai diena būtu izdevusies. Arī ikdienā viņa visu laiku dzied, tad jau mēģinājumā visu zina.
"Dimzēns” dzied tieši Zemgales dziesmas
“Dimzēns” savā muzicēšanā ir ļoti daudzpusīgs, folkloras kopā ir labi dziedātāji, dancotāji, un tad jau arī bez mūzikas kapelas neiztikt. Un tas jau ir Natālijas Freimanes lauciņš.
""Dimzēnā" dziedu astoņus deviņus gadus. Atnācu dziedāt, jo vadīju pati kopu Lielplatonē, gribēju vairāk iemācīties, apgūt dziesmas," stāsta Natālija Freimane. Viņa uzteic kopas vadītāju, kas satur kopā visu kolektīvu. “Visu darām ar lielu mīlestību, tad tas arī aiziet līdz skatītājam," min Natālija Freimane.
Natālija Freimane pati spēlē akordeonu, mūzika ir viņas sirdslieta, bet ikdienā viņa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja.
Vēl "Dimzēns" lepojas ar to, ka kopj tieši sava novada, Zemgales folkloru. "Dimzēna" dziedātā dziesma "Linu druva" neviļus ir kļuvusi par biežāk radio stacijās atskaņoto kopas dziesmu. 2003.gadā folkloras kopa "Dimzēns" kļuva par Lielās folkloras balvas laureātiem. Gadu vēlāk Tautas mākslas centrs uzsāka ierakstu sēriju ar mērķi ieskaņot visu četru Latvijas novadu folkloras paraugus, un no Zemgales nebija tālu jāmeklē, tie bija iepriekšējā gada laureāti "Dimzēns", kas diskā iedziedāja arī šo talku balsu.
Jānis Brunovskis un Jānis Māriņš bija radījuši hītu, un, šķiet, šo skaisto, Zemgalē pierakstīto, "Dimzēna" iedziedāto melodiju kārtīgi ir iegaumējuši visu paaudžu radio klausītāji.
Lielie atskaites punkti
Folkloras kopa no Jelgavas "Dimzēns" savā darbībā kā atskaites punktus laika skaitīšanai sauc dažādus festivālus – starptautisko folkloras festivālu "Baltica", "Pulkā eimu, pulkā teku", un, protams, arī Dziesmu svētkus.
"Pirmā pieredze bija 1998.gadā, Brīvdabas muzejā Zemgales sētā bija jāuzņem Zemgales folkloras kopas. "Dimzēna" sievas vārīja klimpas – "spriņģiriķus", no Penkules smalka recepte, iekšā pildīts ar biezpienu un speķi. Tādi vārīti klimpuči tika dalīti un pazuda varen ātri," atminas Velta Leja. "Tad sekoja slavenais 2003.gads ar tautastērpu uzvedumu Ķīpsalā. Tajā gadā "Dimzēnam" bija gods piedalīties noslēguma koncertā Mežaparka lielajā estrādē ar Jāņu dziesmu kopkora priekšā."
Šajos svētkos folkloras kopas no visas Latvijas Rīgā sabrauks 7.jūlijā, kad Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales sētās tiks rādīti precību un kāzu rituāli.
"Dimzēns" būs sastopams pašā Rīgas viducī, uz Vērmanes parka skatuves, kur šai dienā būs tautas dziesmu maratons ar nosaukumu "Novadu sasaukšanās".
Savukārt jaunie dimzēnieši Gundega, Viktors un Inese dziedās jauniešu folkloras kopu koncertā Esplanādē, jo ir "Pulkā eimu, pulkā teku" konkursa laureāti.
