Stāsti

Vasaras nometnes bērniem: izvēle liela, bet dārgas

Stāsti

Svētku nedēļā pie Daugavas stadiona izveidota pop-up bērnu māja

Dziedātāju trūkuma dēļ kori spiesti izmantot izpalīgus

Dziedātāju trūkuma dēļ kori spiesti izmantot izpalīgus

Tuvojoties skatēm vai citiem svarīgiem pasākumiem, kori mēdz uzaicināt savās rindās arī citu koru dziedātājus. Šo cilvēkus sauc par izpalīgiem. Tie ir cita kora dziedātāji, kuri prot labi dziedāt, tāpēc kolektīvam var palīdzēt iegūt augstāku vērtējumu vai arī aizpildīt trūkstošās balsu grupas. Bieži izpalīgiem tiek arī maksāts, lai gan tas ir aizliegts.

Toms Āboliņš ir korists, kurš mēdz būt arī citu koru izpalīgs. Pirms Dziesmu un deju svētkiem darba ir vairāk - viņš palīdzēt skatēs apsolīja pat sešiem koriem, lai gan amatieru koru noteikumi paredz, ka viens dalībnieks var dziedāt tikai trīs kolektīvos. To, ka Toms dzied vairākos koros, pamanīja arī kāds no Dziesmu svētku virsdiriģentiem, kas skatēs vērtē koristu sniegumu. .

''Kad es biju jau nodziedājis trīs četras skates, man atnāca īsziņa ar tekstu - vēlreiz mēs jūs manīsim uz konkrētās skatuves, vienalga kādas, kādā svešā kolektīvā, kurā es neesmu reģistrējies, pirms diriģents pacels rokas, man palūgs aiziet no skatuves,'' atceras Āboliņš.

Negribot riskēt ar savu un citu koru iespējām nokļūt Dziesmu svētkos, atlikušajiem viņš nolēma nepalīdzēt. Skates rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Tā koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss atzīst, ka arī viņiem ir zināms par izpalīgiem:

''Kolektīvi tajā brīdī grib sevi parādīt no vislabākās puses, un daži izmanto nedaudz negodīgas lietas un mēģina apiet spēles noteikumus. Tas ir noteikti dažādu apstākļu dēļ. Pārsvarā jau tie izpalīgi ir vīrieši, ņemot vērā to, kāda ir tā proporcija vidēji koros. Protams, ir Rīga vai lielās pilsētas. Vai kādā pavisam maza ciemata korī, kur tikai tie četri vīri ir, un tad palūdz kādu no kaimiņu pagasta skatē palīdzēt. Ātri tad viņš nodzied ar vienu kori, uzvelk citu tautastērpu un atnāk ar citu kori atkal nodziedāt.''

Vīriešu trūkums koros ir problēma jau sen.

Toms Āboliņš stāsta, ka tas veicina ne tikai izpalīgu nepieciešamību, bet vīru trūkums nozīmē, ka lielajos Dziesmu svētkos vīru koru repertuāru dziedās arī kungi no jauktajiem koriem. Latvijas Radio noskaidro, ka arī sievietes mēdz būt izpalīgi. Tas gan notiek retāk. Koristiem tas ir veids, kā piestrādāt un nopelnīt naudu:

''Ļoti daudz labu dziedātāju, kam ir labas balsis, kuri māk lasīt notis - galvenokārt tas ir galvenais kritērijs. Un tad jau nav problēmas. Tautas tērpu var piemeklēt jebkādu vai vispār tērpu kā tādu. Tā jau nav nekad problēma nevienā kolektīvā. Tad jautājums ir, cik tas dziedātājs par to grib - tur ir dažādas takses atkarībā no profesionālā līmeņa.''

Amatierkoru nolikumā gan teikts, ka koristiem par dziedāšanu nemaksā. Tomēr Latvijas Radio no citiem izpalīgiem noskaidroja, ka labam dziedātājam par uzstāšanos skatē tomēr maksā. Vidēji - ap 30 eiro. Citreiz mazāk - nodrošinot pusdienas vai ceļa izmaksas, kas varētu būt aptuveni 10 eiro. Bet bieži vien izpalīgi to dara arī bez atlīdzības, jo izpalīdz korim, kurā agrāk dziedāts, vai diriģentam, kuru pazīst personīgi.

Koru skates iznākums vissvarīgākais ir tieši diriģentiem, tādēļ viņi ir tie, kas visbiežāk meklē izpalīgus,

skaidro Lauris Goss:

''Viņš ļoti uztraucas, ka kaut kas nesanāks un slikti nodziedās un tad es būšu B grupa, kas droši vien ir sliktāk nekā A grupa. Un tad man pašvaldība samazinās kaut kādu kolektīva finansējumu un nedos autobusu ārzemju braucienam, jo redzi, jums ir slikti rezultāti skatē. Samācieties smuki dziedāt, un tad mēs jums dosim autobusu.''

A un B grupas kori atšķiras ar to, ka vieni dzied sarežģītākas dziesmas, bet otri ne tik grūtas.

Izpalīgi novēroti ne tikai koru skatēs, bet arī konkursa finālā Dziesmu karos, kur piedalās 34 labākie Latvijas kori. Uzrunājot kādu no koriem, kurā redzēts izpalīgs, kora diriģents atsakās šo jautājumu komentēt. Vēl cita kora dalībniece atzīst, ka senāk palīdzējusi, tomēr nevēlas atklāt, kurā korī tas bijis. Arī diriģenti par izpalīgiem nevēlas skaļi runāt un uzskata, ka tā nav tik liela problēma un nevajadzētu daudz iedziļināties. Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava, kurš ir arī viens no fināla žūrijas locekļiem, atklāj, ka izpalīgu jautājums aktuālāks bijis iepriekš - tagad tas notiek retāk. Turklāt diriģentu vidū mēdz būt pat vienošanās - izpalīgus savā korī neaicināsim:

''Nezinu nevienu, kurš pateiktu, ka tā ir atbalstāma lieta, ka kāds pārvērš šo brīnišķīgo amatiermākslas kustību par sportisku sacenšanos tikai uz vienu reizi. Bet es saku, tā ir šī brīža arī viena no jaunajām kvalitātēm, ne tikai tehniskās varēšanas kvalitātēm, bet arī šīs iekšējās stājas, ētikas kvalitātēm, kas nāk ar jaunu līmeni.''

Izpalīgus meklē arī tādēļ, ka koris nav tik skanīgs un nespēj tikt galā ar skates repertuāru. Skatēs koriem jādzied dziesma, kurai nepieciešams astoņbalsīgs koris. Bet nereti tik skanīgu kori diriģenti ikdienā nespēj apvienot. Stāsta Toms Āboliņš:

''Konkrēts piemērs: dziesmai “Dziedot dzimu, dziedot augu” ir astoņbalsīgs koris vajadzīgs. Es gribētu redzēt, ka kolektīvs ar tādu sastāvu, kā viņš ikdienā koncertē kaut kur laukos, kā to dziesmu nodziedātu bez izpalīgiem. Manuprāt, tas nav iespējams. Diezgan loģiski, ka diriģenti ir spiesti, viņiem ir kaut kāda stulba dilemma -

vai nu viņiem neskan kāda balss grupa, vai arī viņiem ir jāņem tie izpalīgi, lai balss grupa būtu kā tāda.''

Nacionālais kultūras centrs gan atgādina - ja kolektīvs nespēj nodziedāt sarežģītās dziesmas, tas var izvēlēties būt B kategorijas koris - tam ir vieglāks repertuārs skatēs, bet lielajā Dziesmu svētku koncertā dzied tās pašas dziesmas, kuras A kategorijas kori.

Tomēr B kategorija var nozīmēt, ka koris var neiegūt tik lielu finansējumu - jo ir zemākā kategorijā. Kultūras centrs arī atzīst, ka tā spēkos nav cīnītis pret koru izpalīgiem, jo tie nevar izsekot līdz, kuri koru dalībnieki dzied tikai skatēs, bet kuri tur ir visu laiku. Tātad izpalīgu aicināšana palīgā korim ir atkarīga tikai no diriģentu godaprāta.

Saistītie raksti
3 komentāri
Anonīms lietotājs 17762
Ļoti nezolīds "pētījums". Ja jau tik ļoti gribējās nodarboties ar pētniecību, kāpēc nepapētīt, vai Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncertā mazo skatītāju trokšņošana netraucēja muziķiem, vai kāpēc VIP vietas palika tukšas.
Anonīms lietotājs 24147
Es ar esmu izpalīgos bijusi kādam Rīgas korim, tikai viņi laikam jau aizmirsa man samaksāt.? Un nu gluži nesaskatu neko ļaunu tur, gluži otradi- mums lauku korim repertuārs atšķīrās no Rīgas kora repertuāra un bija pat interesanti pabraukāt rīdziniekiem palīgos, un Rīgas koris skaitījās jauniešu koris, bet laukos jau vairāk uz pensionāru velk.? Bet varbūt tomēr skaitījās, ka dziedu abos koros? Jo uz mēģinājumiem braukāju uz abām pusēm...
Anonīms lietotājs 17912
visi šie koru pasākumi ir pārvērušies par diriģentu "mērīšanos ar krāniņiem", kuros dziedātājs ir tikai skrūvīte, lai sasniegtu rezultātu, nevis dzīvs cilvēks. Tāpēc arī viss iet uz grunti. Pati savā laikā dziedāju koros, bet tagad - nē, paldies. Man nav jāpacieš diriģentu untumi vai jādzied jebkuros laika apstākļos, ģibstot no karstuma vai slapjai un nosalušai lietusgāzē. Ja diriģentiem vajag - lai paši iet un dzied.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti