Rīta Panorāma

Erdogans turpinās pildīt Turcijas prezidenta pienākumus

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Mežaparka estrādē tapusi Dziesmusvētku telpa

Mežaparka estrādē atklās ekspozīciju «Dziesmusvētku telpa»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Atzīmējot Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtpiecdesmitgadi, Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju "Dziesmusvētku telpa". Tā atrodas Mežaparka Lielās estrādes jeb Sidraba birzs Ziemeļrietumu spārnā, informēja muzeja pārstāvji. Apmeklētājiem "Dziesmusvētku telpa" savas durvis vērs 1. jūnijā.

"Dziesmusvētku telpa" veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. Ekspozīcijas mugurkauls ir Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Savukārt daudzajos ekspozīcijas stāstos par dalībniekiem, personībām un notikumiem cauri vijas gan Skolu jaunatnes, "Gaudeamus" un Ziemeļvalstu, gan ārpus Latvijas un novadu svētki, kas ir neatņemama dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa.

"Dziesmusvētku telpas" pirmā stāva saturu veido četri objekti – "Līgo karogs", interaktīvā dārgumu siena "Laika upe", kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediāla instalācija "Lielākais koris pasaulē". Katrs no "Dziesmusvētku telpas" objektiem iedod savu īpašu atslēgu mijiedarbei ar dziesmu un deju svētku tradīciju.

"Līgo karogu" – Dziesmu un deju svētku simbola precīzu kopiju – smalkā roku darbā zīdā veidojušas Latvijas meistares mākslinieku Ineses un Ivara Mailīšu darbnīcā.

"Līgo karogs"
"Līgo karogs"

Interaktīvā dārgumu sienā "Laika upe" saplūst saredzamas un saklausāmas sejas, balsis, stāsti, sataustāmi artefakti – prievītes, saktas, jostas, kā skaidroja muzejā, "liecinot, ka Dziesmu un deju svētki nav tikai grandiozs notikums reizi piecos gados, bet nebeidzams plūdums – process ar kopienu veidošanos, kopā sanākšanu, kopdziedāšanu un sadejošanu, orķestra un kokļu ansambļu mēģinājumiem, folkloras, amatniecības, teātra un citām cilvēka radošā gara izpausmēm, kas tiecas uz nācijas identitātes stiprināšanu un bagātināšanu un 150 gadu tradīcijas tālāk nodošanu no paaudzes paaudzē."

Multimediālā instalācija "Lielākais koris pasaulē" ir "Dziesmusvētku telpas" centrālais piedzīvojums – emocionāli filozofisks stāsts par nepārtraukto dziesmusvētku tapšanas procesu un gatavošanos svētkiem. Apmeklētājam tiek dota iespēja veidot savu pieredzes scenāriju telpā, piedaloties gan kā vērotājam, gan aktīva dalībnieka lomā; ar savas kustības impulsu aktivizējot vizuālo kompozīciju, pietuvinot dabu sev un sajūtoties kā daudzbalsīgā kopkora dziedātājam soprānu, tenoru, altu vai basu grupā. Katrs no mums var pievienoties vasaras saulgriežu iedvesmotajai Emiļa Melngaiļa kordziesmai "Jāņuvakars", kulminējot izcilā latviešu komponista Mārtiņa Brauna himniskajā dziesmā "Saule, Pērkons, Daugava". 

Piecās meditācijas vietās, kur palikt vienatnē ar latviešu kormūzikas pērlēm, veroties Mežaparka priedēs, – kormūzikas klausīšanās krēslos, apmeklētāji var klausīties latviešu dziesmusvētkos visvairāk dziedātās 12 tautasdziesmu apdares un 12 latviešu komponistu kora oriģināldziesmas, ko izpilda svētku kopkoris dažādos laikos.

Ekspozīcijas otrais stāvs atvēlēts "Dziesmusvētku telpas" izglītības programmai, tā ir vieta, kur satikties, diskutēt un uzklausīt. Brīvpieejas grāmatu plauktā apskatāmie dziesmusvētku katalogi, novadu svētku grāmatas, izdevumi par personībām un kolektīviem dod iespēju izzināt un pētīt dziesmusvētku tradīcijas vēsturi Latvijā un pasaulē.

"Dziesmusvētku telpa"
"Dziesmusvētku telpa"

Svinīgās "Dziesmusvētku telpas" atklāšanas ceremonijas laikā tiks atvērts rakstnieka Māra Bērziņa stāstu krājums "Pastāsti par Dziesmusvētkiem", kurā apkopots 21 emocionāls dziesmusvētku dalībnieku stāsts, kas balstīts patiesos notikumos un radošā iztēlē. Šie stāsti ir iekļauti arī jaunās ekspozīcijas saturā.

Dziesmusvētku ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa" tapusi sadarbībā ar Rīgas domi, Latvijas Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru. Ekspozīcijas saturu Rakstniecības un mūzikas muzejs veidojis ciešā sadarbībā ar citām Latvijas atmiņas institūcijām un privātpersonām.

Ekspozīcijas vadības, radošā un pētnieku komanda: vadošā kuratore Iveta Ruskule, ekspozīcijas vadītāja un projekta vadītāja Iveta Grava, producente Ilona Matvejeva, pētnieces un mākslas ekspertes Ieva Ezeriete, Daiga Bondare, Rūta Līcīte, Inese Žune un Liega Piešiņa, scenogrāfe Anna Heinrihsone, arhitekts Austris Mailītis, tekstu autore Kristīne Želve, skaņu dizainers Sigvards Kļava, mūzikas redaktors Juris Vaivods, režisore Laura Groza, mākslinieks Ernests Kļaviņš, cilvēkstāstu tekstu autors Māris Bērziņš, mūziķis Jēkabs Nīmanis, videomākslinieks Roberts Rubīns un filmu studija "VFS FILMS", radošā apvienība "Kvadrifrons", tekstu redaktores Inga Žilinska, Lauma Malnace un Renāte Neimane, tulkotājas Brigita Stroda, Aija Abens un Inta Liepiņa, grafiskā dizainere Ivita Brūdere, ekspozīcijas grafiskā identitāte birojs H2E.

"Līgo karoga" karoga kopijas izgatavošanas komanda: mākslinieki Inese Mailīte un Ivars Mailītis, amatniecības kameras mašīnizšūšanas meistare Mārīte Juška, Karaliskās Rokdarbu skolas ("Royal School of Needlework") absolvente izšūšanā ar roku Elīza Māra Kamradze, rokdarbu speciāliste Māra Avotniece, modelētāja, šuvēja Lolita Sapata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti