Dzeramā ūdens uzpildes vietas, velosipēdu un skrejriteņu novietnes, trauki no pārstrādājama materiāla, veģetāra ēdienkarte – šie ir daži no risinājumiem videi draudzīgākiem Dziesmu un deju svētkiem.

"Mēs varam salīdzināt gan ar 2018. gadu, gan ar 2013. gadu. Sabiedrības izpratne par, negribētu saukt par ilgtspējīgu, bet tādu atbildīgu rīcību pret resursiem, kurus mēs izmantojam, tomēr ir ļoti, ļoti pieaugusi. Faktiski ir izstrādājušies ļoti labi ieradumi," zināja teikt Dziesmu un deju svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Ieviestas arī izdevīgākas sabiedriskā transporta biļetes, Mežaparkā nomainīts apgaismojums uz ekonomiskāku.

Tam, kā izdodas mazināt ietekmi uz vidi, ir arī pirmie secinājumi Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirektora padomniecei klimta jautājumos Alisei Pizikai. "Gan dalībnieki, gan iedzīvotāji šo iespēju uzpildīt ūdens pudeles izmanto ļoti aktīvi. Līdz ar to mēs redzam, ka

izdevies ievērojami samazināt iepakojumu atkritumu daudzumu pilsētā," pastāstīja Pizika.

Kopā 25 punktos svētku norišu vietās pudeles savāc arī "Depozīta iepakojuma operators" (DIO). "Esam saņēmuši pirmos apjomus no mazajām pasākumu vietām. Kopumā redzam, ka aktivitāte ir, cilvēki labprāt izmanto iespēju atgriezt iepakojumus," pastāstīja DIO loģistikas un infrastruktūras direktors Gatis Galejs.

Attiecībā uz atkritumu apjomu organizatori atklāja, ka to ir mazāk nekā iepriekšējos svētkos. Lai arī kļūdaini, cilvēki tos tomēr šķiro.

Par situāciju Daugavas stadiona teritorijā pastāstīja uzņēmuma "CleanR" sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane: "Tādu īpašu brigāžu vai mašīnu, kas apkalpo tikai Dziesmu svētkus, nav. Jā, šajā punktā ir vairāk atkritumu nekā normālā ikdienā, bet es teiktu, ka mēs ļoti labi tiekam galā. Piemēram, šodien no rīta tika izvesti pilni 18 lieli konteineri."

Savukārt uzņēmumā "Eco Baltia vide", kas atkritumus izved no vairākām pasākumu vietām – pie Kongresu nama, Olimpiskā centra, "Arēnas Rīga" un Mežaparkā – prognozē, ka atkritumu apjoms būs līdzīgs kā iepriekš – aptuveni 40 tonnas. Kopumā izvietoti aptuveni 700 konteineri.

"Diemžēl šķirošanas kvalitāte varētu būt labāka.

Bieži vien pasākuma dalībnieki līdz galam  nesaprot, kas ir bioloģiskie atkritumi, pie bioloģiskajiem atkritumiem tiek iemesti šķīvīši un dakšiņas," pastāstīja "Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis.

Zaļāku svētku organizēšanā iesaistījies arī Pasaules Dabas fonds. Tā direktors Jānis Rozītis šo reizi sauc par tādu kā ģenerālmēģinājumu: "Būs dažādi iepakojuma jautājumi, gan jau arī atkritumu šķirošanas jautājumi stingrāki. Ja šobrīd runājam par tādiem brīvprātīgiem risinājumiem, tad pēc 5,10 vai pat 15 gadiem tas būs kā obligāta prasība."

Rozītis uzskata, ka videi draudzīgu pasākumu rīkošanai nepietiek vien ar noteikumiem un ir jābūt arī sabiedrības izpratnei.

Viedoklis ir arī Esplanādē satiktajiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un apmeklētājiem.

"Man liekas, ka nepiesārņo, bet mums nav iespējas salīdzināt, jo mēs nedzīvojam Rīgā."

"Neesmu dejotājs vai korists, tāpēc tādā ikdienas nepārtraukto mēģinājumu ritmā neesmu, bet visās citās pasākuma norises vietās viss ir tīrs un kārtīgs."

"Es nedomāju, ka kaut kas ir stipri "zaļāks". Man liekas, ka ir mazāka satiksme pilsētā. Tāda sajūta, ka ielas ir tukšākas."

"Mans novērojums vēl bija, ka jaunieši dalībnieku koncertā savus atkritumus atstāja uz laukuma, un tas nebija smuki."

Par pasākumu organizatorisko pusi novērojumi ir arī sarunu festivāla "Lampa" producentei Leldei Prūsei. "Lampa" ir viens no pirmajiem pasākumiem, kur ieviesta depozīta glāžu sistēmu. Neraugoties uz publiski izskanējušo kritiku par, piemēram, ūdens pudelēm Dziesmu svētkos, Prūse ieviestos risinājumus vērtē kā apsveicamus.

"Kaut kādas aizķeršanās ir norisinājušās, daudz komentāri par ūdens pudeļu tilpumu. Bet, man šķiet, no pašiem dalībniekiem drīzāk gribētos sagaidīt pretimnākšanu un atsaucību šāda risinājuma ieviešanā," sacīja Prūse.

Šāda mēroga pasākuma organizēšanā videi draudzīgā veidā esot tikai normāli kļūdas labot procesā, uzskata Prūse.

Tikmēr Rīgas pilsētas pašvaldība pēc šiem svētkiem plāno gatavot klimatam un videi draudzīgu pasākumu organizēšanas vadlīnijas, kas nākotnē būs jāievēro kā pašai pašvaldībai, tā arī nevalstiskajām organizācijām.