Augšdaugavas novads Latvijas kartē ir iezīmēts ar tālāko robežas dienvidu punktu. Kā apliecinājums tam Demenes pagastā Lietuvas un Baltkrievijas pašā pierobežā uzstādīts simbolisks akmens – Saules puķe. Šajā novadā darbojas viens no lielākajiem un spēcīgākajiem koriem novadā – koris "Latgale".
Daudzu gadu garumā šī kora diriģente bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku goda virsdiriģente Terēzija Broka. Šobrīd viņas audzēknes Anitas Zarānes vadībā koris pulcējis dziedātājus gan no Latgales, gan Sēlijas un savā vēsturē jau 14. reizi piedalās Dziesmu un deju svētkos.
Plašs repertuārs un liela slodze
Svētdien agrā rītā koris "Latgale" diriģentes Anitas Zarānes vadībā posās ceļā uz svētku gājienu un lielo sadziedāšanos.
"Brauksim dižoties šodien gājienā! Dziedāsim svētkos tāpat kā visi Latvijas kori. Tas ir ļoti plašs repertuārs, kopumā vairāk nekā 40 dziesmas, divi lielkoncerti. Šogad ir liela slodze kolektīvam, nekad tā nav bijis. Piecas reizes nāksies tautas tērpu ģērbt," pastāstīja Zarāne.
Dalībnieki korī ir ar lielu pieredzi. Viņu vidū divi spēcīgi vīri Alberts Mendriķis un Antons Soms.
"Ģimene mūs ļoti mierīgi palaida. Kā saka, komandiera nav, bet pulks iet uz priekšu un visi zina, kur un ko darīt," sacīja Alberts.
"Mums neviens mājās nepalika, tikai suns un kaķis, visi esam Dziesmu svētkos," atklāja Antons.
Saviļņoti arī dalībnieku tuvinieki
Autobuss ar kori aizbrauca, bet mājās palika kora dalībnieku tuvinieki. Uz viņu pleciem sadzīviskās, bet ļoti atbildīgās ikdienas rūpes. Šajā korī tās vairāk ir uz mājās palikušajiem vīriem un vecvecākiem.
"Man tāda pieredze vienmēr sieviņu pavadīt uz Dziesmu svētkiem, un ne pirmo reizi. Vismaz trešo vai ceturto reizi. Pavadītājiem ir visgrūtāk, vieniem jāpaliek ar bērniem mājās. Sieviņa brauc uz veselu nedēļu projām. Viņa veselus piecus gadus gatavojās. Vakar vajadzēja visas drēbes dabūt čemodānos, līdz pusvieniem naktī visu lika kopā. Mēs mājas paliekam trijatā ar diviem bērniem un gaidīsim mammu atpakaļ.
Skatīsimies televizoru, ļoti ilgi gaidījām šos Dziesmu svētkus. Bērni ļoti grib mammu redzēt pa televizoru," pastāstīja Jānis.
"Paliekam mājās ar bērniem, to mums ir divi. Sekosim līdzi televīzijā ar nedaudz pozitīvam un nedaudz skumjām sajūtām. Būs labi! Dziesmu svētki man ir kā tautas saliedēšanās, kopā būšana, izdzīvošana, vēsturiska sanākšana, un sirdij tuvus momentus tie nozīmē," sacīja Nauris.
"Pavadu uz Dziesmu svētkiem meitu un dēlu. Raudāt gribas no saviļņojuma. Dziesmu svētki ir valstiskums, latvietība, dzimtas. Mūsu senči dziedāja, mēs dziedam, mēs ceram, ka arī mūsu bērni dziedās.
Ja mums ir dziesmotā revolūcija, tad arī Dziesmu svētki mums dod to spēku. Kad vajag, tad mēs dziedam, nevis [ejam] zobenus cilāt," sprieda Irēna.
Dalībnieku tuvinieki arī norādīja, ka pierobežā dzīvojošajiem ir daudz sarežģītāk dalību Dziesmu svētkos noorganizēt nekā Pierīgas novados dzīvojošajiem. "Man ir daudz pārdomu par to. Dziesmu svētkos gala koncertā būtu nepieciešams obligātā kārtā aicināt visus novadu vadītājus uz šo pēdējo noslēguma koncertu.
Bez novadu atbalsta Dziesmu svētku nebūs.
Vieni kolektīvi var gribēt piedalīties, bet, ja deputāti neatbalstīs un nepiešķirs finansējumu, kas Dziesmu svētkiem ir vajadzīgs, tad pat "UNESCO" mantojums var būt apdraudēts. Vajag akcentēt ne tikai to, ka pašvaldības brauc uz Dziesmu svētkiem dižoties, bet gala koncertā tiem bija jādot vismaz viena vieta kā organizētājiem."
Būt lepniem par Latgali un ierakstīt tās rakstus savās jostās un dziesmās – tā ir misija, ko sev nosprauduši Augšdaugavas novada kora "Latgale" dalībnieki, šogad jau 14. reizi piedaloties Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.
