Paceļas karogs

Svētki atklāti ar Dziesmu un deju svētku karogu cildināšanu. Kokļu mūzikas pavadībā Rīgas Latviešu Biedrības nama zālē svinīgi ienesti trīs karogi – Dziesmu un deju svētku karogs, vēsturiskais Deju svētku karogs un, protams, "Līgo" karogs, bet pēc cildināšanas kora pavadībā tie svinīgi iznesti Rīgas ielās.

Godina virsdiriģentus un virsvadītājus

Bez virsdiriģentiem un virsvadītājiem Dziesmu un deju svētki nav iedomājami. Šie ir cilvēki, kas rūpējas par priekšnesumiem, svētku tradīcijas un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu. Tāpēc, atklājot grandiozos svētkus, viņi īpaši godināti.

Dziesmu svētku bērni

Pirms pieciem gadiem, kad Dziesmu svētku noslēguma koncertā skanēja Latvijas himna, ar skaļu brēcienu pasaulei sevi pieteica Sigvards un Austra. Nu Dziesmu svētku bērni ir paaugušies un svin savu piekto dzimšanas dienu. Tā atkal iekrīt tieši noslēguma koncerta laikā.

Koru kari

Sestdien, 1. jūlijā, Dziesmu svētku koru konkursa finālā "Koru kari" noskaidroti labākā kora titula un Lielās balvas ieguvēji. Lielo balvu saņēma jauniešu koris "Kamēr..." jaukto koru grupā, sieviešu Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe" senioru koru grupā.

Īpašu uzmanību izpelnījās vīru koris "Dziedonis", kura jauda, pirmatskaņojot repertuāra izvēles skaņdarbu – Andra Sējāna fragmentu no Haramai Ana, Te Rauparaha haka "Ka Mate! Ka Ora!" –, pārsteidza gan klātesošos skatītājus, gan kora mākslas cienītājus pie ekrāniem.

Gājiens

Spītējot lietum un plīvojot novadu karogiem, aizvadīts Dziesmu un deju svētku gājiens. Novadu dižošanās laikā dalībnieki gan izdejoja kādu deju rakstus, gan spēlēja instrumentus, sasaucās un sadziedājās.

Viens no pārsteidzošākajiem mirkļiem izrādījās premjerministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") priekpilnā iesaiste dziesmas "Rīgas enkurnieki" dziedāšanā, izpildot dziesmas deviņus pantus. Šis mirklis jau izpelnījies plašu rezonansi sociālajos tīklos.

Prieka devu sniedza arī viens īpašs gājiena dalībnieks – taksītis, kurš zobos nesa Latvijas karogu.

Sava ziedu artava no gājiena dalībniekiem un skatītājiem tika arī māksliniekam Voldemāram Irbītem Dailes teātra skvērā, novērojusi Agnese Zeltiņa.

Atklāšanas koncerts

"Dziesmu svētku atklāšanas koncertā populārākie mūziķi un skaņdarbi aicinās ļauties tam, ko var atļauties tikai spēcīgie un pārliecinātie – tuvībai, pieņemšanai, līdzās būšanai un ciešai mīlestībai… Bet pats svarīgākais – kopīgai dziesmai," šādā noskaņā pieteikts Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts, kuru kā pirmais ieskandināja ansis.

Lielu atzinību sociālajos medijos izpelnījās arī Linda Leen par Haralda Sīmaņa dziesmas "Ezers" izpildījumu.

Jā, nu ja kāds bez Sīmaņa var nodziedāt "Ezers", tad tā ir @Linda_Leen_. Wow!

— Kārlis Ķilkuts (@Kilkuts) July 2, 2023

Savukārt dziesmas "Es izjāju prūšu zemi" laikā koncerta apmeklētāji nebaidījās izlocīt kājas un iesaistīties deju virpulī.

Tumšā puse

Kā vienmēr neiztikt bez sarūgtinājuma brīžiem. Pudeles, ēdināšana, dārgā kafija mēģinājumos un rinda uz pusdienām ir daļa no iemesliem, kādēļ kāds Dziesmu un deju svētku laikā juties saskumis vai neapmierināts.

Kritiku saņēmušas dalībniekiem dāvinātas nelielā tilpuma pudeles ar uzrakstu angļu valodā. Pārāk pieticīgs šķitis arī brokastu piedāvājums, kā arī dusmas raidītas uz pusdienu rindas organizēšanas kārtību.

Ēdināšana - izsmiekls. Brokastīs, piemēram, visiem - gan 19 gadīgiem dejotājiem, kam būs milzīga fiziska slodze, gan 80gadīgām koristēm - plika kukurūzas putra bez sāls, bez cukura, bez piedevām.
Es baidos, ka cilvēki ģībs no bada. Savu maizi līdzi ņemt nedrīkst.

— Ilze (@Jenotsons) June 28, 2023

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.