Lai gan atskats uz vasaras notikumiem oficiālajā scenārijā bija paredzēts pavisam citā noskaņā, notiekošais liecina, ka aiz emocionālā un arī svētku sajūtu piepildītā notikuma vasarā stāv milzum daudz neatrisinātu jautājumu.
Dziesmu un deju svētku konferenci atklāja kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Uzreiz pēc ministres uzrunas ministri pārtvēra virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, norādot, ka citādāk diezin vai viņam šodien būs iespēja tik tieši uzrunāt ministri. Viņš uzdeva jautājumu, vai nākamā gada budžetā prioritātēs ir iekļauts Dziesmu un deju svētku ikdienas procesam nepieciešamais finansējums. Diemžēl ministre skaidru atbildi nedeva, vien minēja, ka turpināsies darbs pie tā.
Auditorija ar šo atbildi nebija mierā, cilvēki ar skaļām ovācijām pauda savu neapmierinātību, pēc kā visi zālē esošie dalībnieki piecēlās kājās un sāka dziedāt Jāzepa Vītola "Gaismas pili". Savukārt gan diriģents Ints Teterovskis, gan Mārtiņš Klišāns no zāles izgāja ārā.
Ilgāk gaidīt vairs nevar
Kā pēcāk Klišāns norādīja Latvijas Radio intervijā, dziesma ir kā pēdējā cerības vēsts: "Ir skaisti atcerēties svētkus, kas bija šajā vasarā, un ir ļoti skaisti analizēt to, cik daudz kas ir paveikts, bet mūsu uzdevums tomēr ir domāt par nākotni.
Nākotnes sakarā un dziesmu svētku ilgtspējas sakarā šis satraukums ir sakāpis līdz robežai, kad tā kritiskā masa ir sasniegta. Profesionāļi vairs ilgāk gaidīt nevar. Manuprāt, svētki ir apdraudēti.
Šis jautājums ir steidzamības kārtā jāizskata. Ir jāsaprot valstij, vai šie svētki ir vajadzīgi vai nav, un vai atradīsies kāds, kurš šai tradīcijai ir spējīgs pielikt punktu," sacīja diriģents Mārtiņš Klišāns.
Virsdiriģenti uzsver, ka ir svarīgi, ka viņus kāds beidzot sadzird, nevis tikai ik pēc pieciem gadiem dziesmu un deju svētkos, un šī konference ir tā īstā vieta, kur par šo problēmu būtu jārunā.
Brīdina par dziesmu svētku apdraudējumu
Oktobra beigās Latvijas diriģentu asociācija publicēja atklātu vēstuli, ko adresēja valdībai, norādot, ka par dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos dokumentos, taču realitāte esot skarba un diriģentu profesionālais ikdienas darbs esot apdraudēts. Asociācijas ieskatā nozares izstrādātais kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis Kultūras ministrijai neesot prioritāte. Līdz ar to nākamā gada budžetā tas arī neesot iekļauts. Un, ja šo neiekļaus, tad nākamie dziesmu un deju svētki būšot apdraudēti.
Kā norādīja diriģenti, tad šobrīd dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par darbu vienā kolektīvā no valsts saņemot 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tas ietver gan koru, gan deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtējorķestru vadītājus. Savukārt pārējie dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošinot pašvaldības, un tas var būtiski atšķirties. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu atalgojumu, būtu nepieciešami 16 miljoni eiro.
Kā norādīja Klišāns un Teterovskis, sabiedrībai ir jāsaprot, ka viņi necīnās par tūkstošiem, bet par pašu minimumu.
Teterovskis atzīmēja: "Atbilde [no ministres] ir tāda viduvēji nekāda. Ja jautājums ir, vai iekļaus prioritātēs, atbildei bija jābūt nē, jo tas nav iekļauts. Pie tā ir strādāts jau gadiem ilgi, un valdības maiņas rezultātā ir jauns ministrs, kas diemžēl laikam līdz galam neizprot šo būtību. Tā viņas atbilde mūs absolūti neapmierina. Tāpēc mēs arī esam šeit, turpināsim cīņu pie 2024. gada budžeta, nevis piektā, sestā, devītā, bet pie nākamā gada budžeta, un turpināsim darbu ar koalīcijas partijām un visām pārējām, kaut gan tā nav galīgi lieta, kas mums būtu jādara. Mums ir savs ministrs, kurš diemžēl par mums neiestājas."
Kā norādīja kultūras ministre Agnese Logina, šī ir kompleksa problēma, kas jārisina kopīgiem spēkiem, sadarbojoties: "Godīgs, saprotams, pamatots atalgojums, kas ir cieņpilns un palīdz turpināt Latvijas kultūras nākotni – tā ir mana un mana politiskā spēka prioritāte. Atalgojuma problēmas nav radušās pusotra mēneša laikā. Mēs runājam par lielām, strukturālām problēmām, kas ir radušās gadu gaitā. Tā ir tā skarbā realitāte, kuru es risinu. Mēs ejam soli pa solim uz priekšu, es tiekos ar nozarēm, ar vadītājiem, runājam, meklējam variantus, ejam pie Finanšu ministrijas, runājam, bet tiešām šis ir kopdarbs."
Izvērtē aizvadītos Dziesmu un deju svētkus
Svētki tika aizvadīti ar 60 pasākumiem, kurus apmeklējis aptuveni pusmiljons cilvēku. Veiksmīgi tika atrisināti līdz šim vienmēr aktuālie biļešu tirdzniecības jautājumi, kā arī ņemta vērā iepriekšējo svētku pieredze dalībnieku sadzīves un pasākumu organizācijā. Tomēr ir arī lietas, pie kurām jāpiestrādā – piemēram, nepieciešama lielāka savstarpēja iesaiste, gan starpnozaru, gan mākslinieciskā organizēšanā. Visoperatīvāk tika atrisinātas tās nepilnības, par kurām tika informēti tieši rīkotāji. Galvenokārt tas attiecas uz dalībniekiem. Viņu pieredze aizvadītajos svētkos arī pārsvarā ir pozitīva. Tā secina aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši dalībnieku. Apmēram piektajai daļai dalībnieku šie ir vismaz sestie Dziesmu svētki, tāpat katrs piektais bija jaunpienācējs. Tādēļ pētniece Anna Selecka secina, ka tas ir labs rādītājs turpinājumam.
