Gudri dizainēti risinājumi tīrai videi ir tas, kas "Zero Waste Latvija" pārstāvei Maijai Krastiņai patiesi rūp, kā arī ir viens no viņas galvenajiem ikdienas fokusiem. Lai pilnvērtīgi spētu paust tiesības uz labu dizainu atkritumiem, ir drosmīgi jārunā par kļūdām, saprotot, cik nereti vāji ir šie dizaina risinājumu, ar kuriem ikdienā saskaramies.
Maija Krastiņa vērību atkritumiem un to urnu dizainam sāka pievērst, kad, raizējoties par atkritumu urnu trūkumu Imantā, apkaimes piemēslotākajās vietās, viņa pati uzstādīja un apkopa vairākus plastmasas spainīšus. Šādā veidā Maija Krastiņa vēlējās noskaidrot, vai cilvēkiem ir vajadzība pēc vietām, kur atbrīvoties no atkritumiem. Un izrādījās, ka vietējie iedzīvotāji tos ļoti aktīvi izmantoja, pierādot viņas hipotēzi – ja dizains ir ērts un veidots ar domām par lietotāju, tad atkritumi nevis piesārņo pilsētvidi, bet nonāk tur, kur tas ir paredzēts.
"Nākamais solis bija tas, ka es sociālajos tīklos izstāstīju par savu pieredzi. Un man šķiet, ka tur ir kaut kāda pat ideju sadursme, jo aizvien tā ideja, ka mikrorajonos nevajag publiskās vietās atkritumu urnas, ir dzīva. Tur paies laiks, kamēr mainīsies tā domāšana, lai mēs apzinātos to problēmu, ka arī mikrorajonos ir nepieciešamas miskastes. Cilvēki to saprot. Bet es nezinu, vai tie, kas šīs idejas var realizēt, to saprot," stāsta "Zero Waste Latvija" pārstāve Maija Krastiņa.
Rīgas centrā situācija ir labāka, norāda Krastiņa, jo tur ir atkritumu urnas. Taču mikrorajonos šīs urnas ir tikai "Rīgas satiksmes" pieturās, un tās ļoti bieži ir pilnas un ir atvērtā tipa, kas pie aktīvākas vēja plūsmas tiek izpūstas vai arī tām tiek klāt vārnas.
"Mēs esam aizķērušies pie tādas domāšanas, ka miskaste ir tāda lieta, kur mēs kaut ko iemetam un tas tur tā arī godīgi sēž. Bet nav padomāts par to, ka vārnas tur var tikt, ka ir lietus, sniegs, vējš. Tas dizains vienkārši ir prasts," savu viedokli pauž Maija Krastiņa.
Arī lielās miskastes ir neērtas lietošanai, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuriem tās ir par augstu un ir fiziski grūti atvērt. Kā stāsta Maija Krastiņa, tad sētnieki tam ir atraduši risinājumu, atverot miskastes vāku. "It kā jau lieliskas ideja. Bet atkal – vējš un vārnas dara savu," stāsta Maija Krastiņa.
Izstrādāti pieci dizaina principi, kuriem jābūt klātesošiem dizainā, kas tiek veidota atkritumiem:
- nolasāmība,
- būt pa ceļam,
- noturība pret apkārtējo vidi un laikapstākļiem,
- piemērotība lietotājam,
- ietekme uz apkārtējo vidi, estētika.
"Zero Waste Latvija" pārstāve Maija Krastiņa gan norāda, ka Latvijā ar šiem principiem vēl aizvien iet grūti, jo, piemēram, nolasāmība vēl joprojām nav veiksmīgi izveidota, jo uz urnām viss ir ļoti aptuveni aprakstīts, kas savukārt mulsina cilvēkus. Arī pieejamība nav līdz galam izstrādāta, jo netiek pētīti cilvēku paradumi.
"Tādā vidē cilvēks nevar justies labi, būt pozitīvs. Es gan esmu ļoti uzņēmīgs cilvēks, bet arī es redzu, cik tas ir grūti un nogurdinoši," atzīst Maija Krastiņa. Taču viņas galvenais ieteikums ir apzināties, ka šis viss ir mūsu kopējā atbildība: "Mums šķiet, ka ir mistisks "laimes lācis" vai pārvaldnieks, kas var atnākt un atrisināt mūsu problēmas. Nē. Tā ir mūsu kopīgā vide. Mums visiem ir jārūpējas par vienu to nepareizo lietu, kas ir notikusi. Ja jums uzstāda miskastes pie loga, un tur izveidojas poligons – cīnieties! Mēģinām rast risinājumu. Mums katram ir jārūp."
