Kāpēc dizains?

Dizaina mutācija: kritiskais dizains

Kāpēc dizains?

Atskatāmies uz Dizaina nedēļu Milānā

Viss sākās ar rūpniecisko mākslu... Akadēmiskajai dizaina izglītībai Latvijā - 60

Viss sākās ar rūpniecisko mākslu. Akadēmiskajai dizaina izglītībai Latvijā – 60

Augstākā dizaina izglītība Latvijā šogad atzīmē 60 gadus, kas pagājuši kopš Dizaina nodaļas izveidošanas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Savos pirmsākumos kā "rūpnieciskās mākslas" nodaļa tā gatavoja jaunos speciālistus padomju industrijai, bet pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas transformācijas.

Mazliet vairāk par pusgadu pagājis, kopš dizaina specialitātei akadēmijā ir jauna vadība. Ko šobrīd piedāvā augstākā dizaina izglītība un kādas stratēģiskas pārmaiņas iecerētas? Par to raidījumā "Kāpēc dizains?" plašāk stāsta LMA Dizaina nodaļas vadītāja Maija Rozenfelde, kura studējusi Ņujorkā, un Funkcionālā dizaina katedras vadītājs Ervīns Pastors.

ĪSUMĀ:

Mazliet vēstures

Dizaina nodaļa Latvijas Mākslas akadēmijā dibināta 1961. gadā, kad vārds "dizains" vēl netika lietots. Sešdesmitie gadi vēl bija lielais pārmaiņu laiks pēc Hruščova atkušņa, kad ienāca rietumu vēsmas.

Pašu dizaina jēdzienu pie mums ieviesa pirmais dizaina teorētiķis Herberts Dubins, bet tas bija rietumu termins, tāpēc nebija īsti gaumīgi vai droši to ieviest akadēmiskas padomju augstskolas paspārnē. Tāpēc kā alternatīvs nosaukums tika izdomāts apzīmējums "Rūpnieciskās mākslas nodaļa".

Kā tāda tā arī tika atvērta, un šis nosaukums faktiski atbilda patiesībai, jo visa mācību programma bija vērsta uz to, lai sagatavotu jaunos kadrus rūpnieciskajai ražošanai. Pirmie absolventi patiešām strādāja rūpnīcās un sasniedza izcilus panākumus.

Ar Gunāra Glūdiņa mokikiem un mopēdiem brauca visa Padomju Savienība. Latvijai bija izcili panākumi tieši tehniskajā dizainā.

Jaunie dizaineri sadarbojās ar rūpnīcu "Sarkanā zvaigzne", kur tika ražoti motocikli arī konkrētiem sportistiem un tādējādi tika kaldināti padomju sporta panākumi. Tikām igauņi, atšķirībā no mums, bija spēcīgāki funkcionālajā dizainā – ražoja ļoti modernas plastikāta formas, un interjerā viņi bija pirmie.

Tomēr joprojām nav pietiekami novērtēts tālaika latviešu dizaineru devums, jo tā izpratni acīmredzot kavē pierastā doma par padomju tehnikas kvalitāti, kam, protams, ir arī zināms pamats.

Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa 60 gadu laikā piedzīvojusi dažādas peripetijas – augusi, attīstījusies, mainījusies līdzi laikam, mainījusi arī nosaukumu, mainījusi struktūru, piedzīvojusi arī brīžus, kad tās absolventiem deviņdesmitajos gados vispār nebija darba. Šobrīd, domājam, atkal norisinās augšupeja. Notikušas kārtējās lielās pārmaiņas Mākslas akadēmijas struktūrā, un tagad Dizaina nodaļā var apgūt daudzas jaunas specialitātes, kas agrāk akadēmiskajā līmenī nebija iespējams.

Pārmaiņas sākušās! 

Ilze Martinsone: Vispirms mums droši vien jāsaprot, kas ir dizains un ko māca akadēmijā, jo dizaina jēdziens mūsdienās ir nepiedodami devalvēts. Rīgas ielās esam redzējuši šiltes ar uzrakstu "Nagu dizaina akadēmija", tāpēc gribu jums jautāt – ko šobrīd Mākslas akadēmija uzskata par dizainu savā paspārnē?

Maija Rozenfelde: Jā, par nagu dizainu būs jāpadomā, to vēl neesam ieviesuši. (smejas) Šobrīd esam situācijā, kad fiksējam lietas, kuras jau kādus gadus piecus sešus jau darām. Jaunās specialitātes un virzienus vienmēr iepludinām pamazām un meklējam, kas tad ir tas, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Piemēram, grafikas, iepakojuma dizaina un interjera dizaina specialitātes sākotnēji bija zem Funkcionālā dizaina katedras. Un patiesībā jau interjera dizains arī ir tāds kā atjauninājums akadēmijā, nevis gluži jauninājums. Rezultātā šobrīd tuvojamies struktūras skaidrībai, un

Dizaina nodaļa turpmāk sastāvēs no piecām apakšnozarēm.

Būs Produktu dizains, kas iepriekš bija funkcionālais dizains, domājot arī par verbālo skaidrojumu, kur cilvēkiem nerastos jautājumi, vai tad visam dizainam nav jābūt funkcionālam. Būs Grafikas dizains, kura kontekstā mums bijis klāt iepakojuma dizaina aspekts, bet mēs ļoti daudz skatāmies arī digitālā dizaina virzienā. Tad būs Interjera dizains, kurš, kā jau minēju, vēsturiski akadēmijā bijis ļoti spēcīgs, un, pateicoties Ingūnai Elerei, mums jau piecus gadus atkal ir stabilā pozīcijā. Vēl Modes dizains kā neiztrūkstoša Dizaina nodaļas sastāvdaļa un, protams, Metāla dizains. Tās ir mūsu bakalaura nozares un virzieni, bet arī maģistra līmenī jau skatāmies, kas tad ir tas, kā studentiem attīstīties, kā dizainam kļūt jaudīgākam un spēcīgākam.

Maģistra līmenī izpratne ir vairāk par nemateriālo pasauli – fokuss ir vairāk uz tām dizaina jomām, kurās var iesaistīties arī tie studenti, kuriem iepriekšējā izglītība nav saistīta ar dizainu vai mākslu.

Mēs ļoti laipni gaidām sociālantropologus, biologus, dažnedažādu jomu speciālistus, kuri, pieliekot klāt dizaina komponenti, spēj daudz jaudīgāk darboties, piemēram, valsts pārvaldē.

Tur mēs jau varam runāt par tādām dizaina jomām un disciplīnām kā pakalpojumu dizains, pieredzes dizains, komunikāciju dizains – tātad par dizainu plašākā jēdzienā, kur mēs nerunājam tikai un vienīgi par ērtumu vai vizuālo skaistumu. Bakalaura pirmā kursa studentam tas jāsaprot vispirms, un tikai pēc tam viņš tiek tālāk līdz garīgajai domai. Tas, protams, arī ir veicinājis jaunu programmu rašanos. Nevar nepieminēt, ka šis ir pirmais gads, kad tiek laista gaisā arī starptautiskā maģistra programma, kas ir tieši fokusēta uz pakalpojumu dizainu.

Ilze Martinsone: Lielākā aktualitāte, protams, ir nemateriālās dizaina jomas, par kurām vēl sabiedrībai jāstāsta, kas tas vispār tāds ir un ko dizains var darīt.

Maija Rozenfelde: Jā, bakalaura līmenī, protams, nedaudz arī jau tam pieskaramies, lai studentiem veidojas izpratne par to un lai viņi to var stāstīt arī tālāk, bet maģistra programmā tas ir pamatīgāk.

Ervīn, kas šobrīd ir funkcionālais dizains? No padomju laika esam piedzīvojuši dažādus jēdzienus – rūpnieciskā māksla, produktu dizains. Kas notiek tavā katedrā?

Ervīns Pastors: Notiek daudz interesantu lietu. Maijas pārvaldībā ir viss lielais bloks, man paliek interjera dizaina, grafiskā dizaina un produktu dizaina specialitāte, kas ir zem viena jumta kā viena katedra, bet mūsu plānos ir līdz gada beigām to nodalīt, lai mēs pēc iespējas precīzāk varētu komunicēt uz ārpusi – lai mūsu potenciālajiem studentiem būtu vieglāk saprast savu piederību.

Sākotnējais jautājums, kas attiecas uz funkcionālo dizainu, ir pat zināmā mērā provokatīvs: sabiedrībā ir lielas diskusijas, kāda izskatās ražošana Latvijā. Nedomāju, ka tā izskatās slikti, tā izskatās labi, bet mēs neesam identificējuši līderus, kuriem vajag skatīties līdzi un kuriem sekot.

Arī uzņēmējdarbības veids ir mainījies – tas, ko tu, Ilze pieminēji – rūpnīcas dizainers. Es laikam biju viens no pēdējiem, kas paspēja to izbaudīt. Galvenais gan tirgū, gan ražošanā, gan pie mūsu iespējām – meklēt savstarpējos kontaktus un pretimnākšanu, lai jaunajiem talantiem būtu iespēja pamēģināt strādāt. Tā būtu lielā ražošana. Savukārt ja runājam par start up un jaunajām ražotnēm, tā būtībā ir uzņēmējdarbība bez pamatkapitāla. Ka man ir ideja un es savācu nepieciešamos līdzekļus. Tas pats attiecas uz dizaina jēdzienu, kas nāk no angļu valodas, un domāju, ka šī konteksta

sarežģītā puse ir – likt sabiedrībai saprast, ka tā nav tikai ārpuse, tā nav tikai čaula. Tas iespaids pie mums ir tāds – ka mēs tikai mākam kaut ko nokrāsot, bet tā nav, un mēs to uzsveram – ka mēs domājam arī par "iekšām".

Viss jau būtībā sākas ar "iekšām" – cik kuram ir iekšā. Joks. (smejas) [Vispirms kaut kas] lietotāju vajadzībām tiek izpētīts, tad – pāriets uz konstrukciju, materiāliem, un pašās beigās tikai pieliekta klāt materiālitāte – tas ir multidisciplinārs kolektīvs darbs.

Daudz lielāku kopību, ciešāku sadarbību

Šobrīd ne tikai Mākslas akadēmijas nodaļa svin apaļu jubileju – liels notikums ir arī tas, ka mainījusies nodaļas vadība. Gandrīz jau deviņi mēneši! Šobrīd ir zināms pārejas periods, kamēr jūs iešūpojaties, bet katrā augstskolā un katrā disciplīnā vadības maiņa nozīmē diezgan lielas pārmaiņas. Kad Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu dibināja Tālivaldis Gaumigs, viņam tas bija jādara tukšā vietā. Pēc izglītības būdams tēlnieks, viņš savāca sev apkārt komandu – mākslinieku Aleksandru Dembo un vēl citus celmlaužus, izveidojot šīs nodaļas programmu. Tagad mums situācija ir cita – ienāk pieredzējuši speciālisti, kas paši jau izglītojušies šajā jomā. Tev, Maija, ir Ņujorkas pieredze – jaunās vēsmas ienāk jau globāli, un mums nekas vairs nav jārada tukšā vietā. Gribētu zināt, kāda ir jūsu nodaļas nākotnes vīzija?

Maija Rozenfelde: Dizains tiešām ir nozare, kurā jānāk cilvēkiem un profesionāļiem kopā, un  viena no pirmajām lietām, ko mēs burtiski arī šajās pirmajās nedēļās jau cenšamies darīt – mums visiem jāsāk nākt daudz vairāk kopā. 

Tā ir tāda tendence, ka mums visiem ērtāk ir strādāt katram pašam savā stūrītī. Bet tiešām tāds uzdevums numur viens – daudz ciešāka sadarbība Dizaina nodaļas ietvaros: ka starp apakšnozarēm mēs veidotu gan radošās darbnīcas, gan daudz vairāk strādātu kopā kādos kursos – modes dizainers ar metāla dizaineru, ar produktu, ar grafiku, līdz ar to jau studiju procesā tiktu daudz izteiktāk “pagaršots” tas, kas pēc tam ar viņiem notiks reālajā dzīvē, kur būs jāstrādā komandā, un cilvēciskās spējas sastrādāties ir viena no ļoti būtiskām lietām. Tā kā tas ir par tādu kopību gan cilvēciski, gan profesionāli. Protams, viens no lielajiem mērķiem ir arī skatīties, kas notiek nozarē kopumā, jo ir skaidrs, ka šī nodaļa tika dibināta kā atsaukšanās uz vajadzību – tajā laikā tā bija rūpniecības nozare, un arī šodien mums ir tieši tāpat – jāskatās, kas tad ir tas, kas ir vajadzīgs – tādā veidā radušās jaunās specializācijas, tādā veidā radusies arī starptautiskā maģistrantūra. Kā viena no tēmām ir digitālais un pieredzes dizains, kur jau esam sākuši sarunas ar dažādiem speciālistiem. Tas ir diezgan traki, ka ir liela vajadzība un pieprasījums, bet patiesībā tādas kvalitatīvas izglītības Latvijā šajā jautājumā nav. Tas ir viens no mērķiem, ko gribētos panākt. Protams, ļoti būtiska lieta ir resursu jautājums, ar ko mūsu rektors aktīvi strādā. Un, protams, dizainā ļoti svarīga ir prototipēšana un darbnīcas. Tas ir tas, pie kā mums jāstrādā, jāsakārto un jādabū vēl labākā līmenī.

Kaut ko jau tu esi ieviesusi no savas rietumu pieredzes – piemēram, kopā nākšanu.

Maija Rozenfelde: Jā,

man pašai toreiz kā studentei un arī pēc tam drusku pastrādājot Ņujorkā tas bija diezgan izaicinoši – bija pat tā kā sāpīgi, likās, ka iekšas tiek nedaudz lauztas uz pusēm ar to, ka – nu, kā tad tagad, tas taču ir mans darbiņš...

Mentālā viensētnieka faktors

Jā, tas, ko tu pieminēji – mums ir ļoti liela problēma ne tikai šaurajā dizaina jomā, bet tautsaimniecībā kopumā – esam mentālais viensētnieks.

Ervīns Pastors: Bet labā ziņa ir tā, ka tas ātri dzēšas ar paaudžu maiņu. [Jauniešiem ir] savādāks skatījums uz to viensētu, un tur varētu taisīt atsevišķu izstādi, kā šībrīža jaunieši, studenti, skatās uz šo viensētu. Bet forši ir, ka mēs zinām savas vājās vietas un varam ar to rēķināties un mēģināt no tā tikt vaļā.

Vēl viens jautājums ir augstskolas specifika. Šī ir mākslas augstskola, un, kā jau Ervīns pieminēja, dizains nesastāv tikai no tās āriņas, no mākslas pievilcīgās formas, kas vienkāršam vērotājam, protams, interesē visvairāk. Viss sākas no iekšpuses. Un pasaules pieredze ir tāda, ka gan arhitektūra, gan dizains dažās valstīs ir zem tehniskās augstskolas jumta, bet citās – zem mākslas augstskolas jumta. Un tad, gribi negribi, augstskolas jumts tomēr to jauno censoni piegriež pēc savas piegrieztnes. Mums ir piemērs ar arhitektūru – to Latvijā pasniedz Tehniskajā Universitātē, un tās absolventi dabū ļoti labu tehnisku pamatu, bet reizēm viņiem pietrūkst lidojuma. Bet sekojot līdzi Mākslas akadēmijas studentiem, esmu redzējusi, ka tas lidojums ir tāds, ka tas students jāķer aiz kājām un jāmēģina pievilkt pie zemes.

Ervīns Pastors: Tā tam jābūt!

Jā, tā tam jābūt, bet kā jūs to saredzat – gadu gaitā esmu sekojusi līdzi nodaļas attīstībai un ir bijušas arī radikālas idejas – Dizaina nodaļu celt ārā no Mākslas akadēmijas paspārnes. Kā jūs to saredzat?

Ervīns Pastors: Esmu studējis Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedrā – esmu šeit ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un saviem studentiem vienmēr saku, ka tā mums ir milzīga priekšrocība, ka esam radošās augstskolas paspārnē, ka mums ir spēcīga radošo priekšmetu bāze, kuru pēc savām iespējām varam kombinēt ar tehniskajām zināšanām, lai tiktu pie sava galamērķa. Nav noslēpums, ka apmaiņas studenti brauc pie mums mācīties zīmēt un gleznot, jo varbūt mēs esam viena no pēdējām akadēmijām, kur kaut ko tādu māca.

Maija Rozenfelde: Es arī piekrītu, ka trakumā noteikti ir spēks – tajā, ka nevar kādu noķert aiz tās kājas, lai apturētu lidojumu. Man pašai tuvāks ir tieši iepakojuma dizains, un savās lekcijās studentiem vairāk mācu tieši šo radošo lidojumu, jo pēc tam jau sadarbībā ar konstruktoriem, ražotājiem to trako ideju vienmēr var pārvērst, lai tā būtu ražojama un realizējama, jo otrādāk tas reti kad sanāks – ja sāksim no tā, kas ir pareizais, konstruējamais un vienkāršais ražošanā. Būs grūti kaut ko pielikt klāt, lai tas būtu atšķirīgs un industriju izaicinošs.

Atceros deviņdesmitos gadus, kad joprojām braši strādāja akadēmijas Dizaina nodaļa, bet dizaineriem īsti darba nebija un viņi devās izstāžu zālēs. Toreiz strādāju Dekoratīvās mākslas muzejā un arī pati kūrēju tā saucamā mākslas dizaina izstādes. Uz atklāšanu vienmēr aicinājām augstskolas vadību. Jānis Andris Osis, toreizējais akadēmijas rektors, toreiz teica atklāšanas runas, bet kuluāros viņš man čukstēja, ka viņš to vairs nevarot izturēt – viņš taču esot tā paaudze, kas pieredzējusi Dizaina nodaļas radīšanu, bet mēs te visu laiku patētiski runājam, ka mums jārada dizains un ka tas reiz būs. Pēc šodienas sarunas spriežot, dizains ir, un mums tas vairs nav jārada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt