Kāpēc dizains?

Stikla slēptais šarms dizainā un mākslā. Eiropas stikla mākslas festivāls

Kāpēc dizains?

Kā dizains var palīdzēt cilvēkiem bez pajumtes?

Vērtību zīmes. Saruna ar LB simtgades izstādes koncepcijas autoru Artūru Analtu

Monētas – tā ir mūsu vēsture. Saruna ar Latvijas Bankas simtgades izstādes koncepcijas autoru Artūru Analtu

"Es gribēju, lai katrs aizdomājas par savām vērtībām, jo šīs monētas – tā ir Latvija, tā ir mūsu vēsture," par Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kura ieeju nu rotā milzīga ar bērnu zīmējumiem rotāta zelta monēta, aplūkojamo Latvijas Bankas simtgades izstādi "Vērtību zīmes" Latvijas Radio raidījumā "Kāpēc dizains?" teic tās koncepcijas autors Artūrs Analts. Izstādē apskatāmas 80 mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās Latvijas Bankas kolekcijas monētas. 

Ilze Dobele: Kad radās ideja, ka eksponēsi Latvijas bankas monētas tieši par godu šai izstādei?

Artūrs Analts: Man bija svarīgi uzreiz saprast, kamdēļ te esmu vajadzīgs – monētas jau ir, tās vienkārši vajadzēja izstādīt. Es centos atrast to pievienoto vērtību.

Ja Latvijas Banka vienkārši izveidotu izstādi ar savām monētām, tas nebūtu pareizi. Ja banka izveidotu izstādi muzejā tā klasiskajai publikai, kas ir pieradusi pie gleznām, arī nebūtu īsti pareizi.

Man ļoti svarīga ir sabiedrības iesaiste, jo tā ir nauda, kuru mēs visi lietojam. Ir svarīgi, lai pēc iespējas plašāka auditorija atnāk, saprot un iesaistās izstādē, līdz ar to tā nav tāda, kur neko nedrīkst aiztikt un viss tikai ar acīm jāskatās. Es vēlējos panākt, ka sabiedrība ir daļa no izstādes, lai ne tikai sabiedrība ieklausītos, ko saka banka, bet lai arī banka ieklausītos sabiedrībā. 

Izstāde "Vērtību zīmes"

Esi teicis, ka vēlējies veidot dialogu ar skatītāju vai cilvēku, kurš apmeklē muzejus. Kā tu šo dialogu iedomājies? 

Tradicionāli monētas izstāda, saliekot divas vienādas blakus – vienu aversā, vienu reversā. Man tas likās nepareizi, muļķīgi un lieki, un es izdomāju, kā parādīt vienu monētu no abām pusēm vienlaicīgi. Līdz ar to stends ir nevis pie sienas, bet telpas vidū – es varu stāvēt vienā pusē, tu otrā, un mēs varam aplūkot šo monētu un diskutēt. Diskusiju tēmas bieži vien ir smagas, līdz ar to pati izstāde ir radīta vieglā un pacilājošā veidā – gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Dialogs veidojas kā nu kuram – kādam tas droši vien ir dialogs ar savu ceļabiedru, bet kādam arī dialogs pašam ar sevi.

Es gribēju, lai katrs aizdomājas par savām vērtībām, jo šīs monētas – tā ir Latvija, tā ir mūsu vēsture.

Man šķiet forši apskatīties, kā tas tiek attēlots, izlasīt nelielu aprakstu un padomāt par to, kas ir bijis, un to, kas būs. Tā reāli, tā ir izstāde ar skatu nākotnē. 

Izstāde "Vērtību zīmes"

Kāds ir šis interesantais veids, kā esi izstādījis monētas?

Monētas ir izstādītas maģiskā veidā – tās lido gaisā un griežas. Tur ir tā tīrība – dizains, bet tu to neredzi, līdz ar to viss uzsvars paliek uz monētu. Ja šīs 80 monētas būtu vienkārši izliktas pie sienas, visticamāk, cilvēks apstātos jau pie kādas desmitās, bet šis levitēšanas efekts piesaista cilvēku, viņam grūti novērst aci, viņš grib saprast, kā tas notiek. Bet skaistums ir tajā, ka beigās cilvēks tāpat skatās uz monētu. 

Tas, kā tas notiek, īsti nav jāzina?

Droši vien sanāk par to aizdomāties, bet vienā brīdī tas paliek sekundāri – monēta spīd un laistās, kāda griežas ātrāk, cita lēnāk. Dažas vienkārši apstājas, kas man liekas forši – kā apstājies laiks, kurā tu tad vienkārši iegrimsti. Iegrimsti arī skaņā, kur, piemēram, ik pa laikam ar āmuru pa kaltu iesit tā, ka skan visa zāle, un tevi pamodina no līdzšinējās meditācijas, un tad tu dodies pie nākamās. 

Medus monēta. Grafiskais dizains: Artūrs Analts. 2018.

Izstādē redzama arī tava "Medus monēta" – 2018. gadā tā ieguva Latvijas gada monētas balvu, bet 2020. gadā – "Coin of the Year", tātad tā bija atzīta kā pasaulē labākā monēta. 

Tas ir svarīgs notikums Latvijas Bankai – tie principā ir numismātikas pasaules "Oskari". Banka arī pirms desmit gadiem ieguva vienu tādu "Oskaru" kā Gada labākā monēta. Tā bija Teodora Zaļkalna monēta, kuras ideja bija tapusi jau pirms simts gadiem. Tagad, 2020. gadā, bija "Medus monēta", kas arī ieguva gan tā saucamo "Oskaru", gan papildu balvu kā "Gada mākslinieciskākā monēta". 

Izstādē mēs parādām pilnu monētas tapšanas procesu – ne tikai skici un varbūt kādu ģipša atlējumu, bet detalizēti – sudrabs nāk no pulvera, pulveris no ieža, iezis parasti tiek saskaldīts.

Skaidrs, ka monētas izglīto pašas par sevi, bet es gribēju izglītot arī par to tapšanas procesu un parādīt, ka katra no šīm skaistajām, augstvērtīgajām monētām arī ir izgājusi cauri pamatīgai atlasei un smagam darbam. 

Izstāde "Vērtību zīmes"

Mani patiesi dziļi aizkustināja bērnu zīmējumi, kas ir pārtapuši tādos kā ciļņos un klāti ar zelta krāsu. Tu arī minēji, ka ir svarīgi zināt, ko bērni domā un ko jūt, domājot par Latviju. Kāds iespaids tev radās – kas ir tas, ko viņi domā par Latviju?

Šis āra objekts laikam bija trakākā ideja, ko prezentēt bankas komisijai, valdei un pēc tam visiem pārējiem. Te parādījās mans piedāvājums par sabiedrības iesaisti, un beigās nonācām līdz tam, ka rīkojām konkursu Latvijas mākslas skolu audzēkņiem, no vairāk kā 900 darbiem atlasot tos, kurus pārvērtu telpiskos objektos – zelta krāsas ciļņos. Konkursa uzdevums bija uzzīmēt savu nākotni, līdz ar to, saliekot kopā to, kā bērni redz savu nākotni, mēs redzam mūsu tautu, mūsu visu nākotni. Es joprojām varu stāvēt pie objekta minūtes desmit un priecāties, jo tur ir tik daudz kā interesanta – daži zīmējumi ir smieklīgi, daži nopietni, ir tēmas par ģimeni, mieru, vispārīgām vērtībām, bet ir arī zīmējums, kur vienkārši rakstīts "vectēvs". Kādam tas ir arī viņa "draugs Marks Ž.", bet kas ir šis Marks, neviens, protams, nezina. Vērtības katram ir savas, ir arī citplanētieši un viss pārējais, bet tā ir mūsu nākotne. Man šķiet, ka ir svarīgi bankai pamanīt jauno paaudzi, runājot arī par monētu māksliniekiem, jo jaunos māksliniekus tam piesaistīt ir daudz grūtāk. Jā, mēs to darām, bet tas neiet tik viegli, jo viņiem jau nav nekādas pieredzes tajā, bet – kā gan pieredze varētu būt, ja tev nedod iespēju šo monētu uztaisīt. Drīz, starp citu, būs viens atklātais konkurss, un, ja mūs klausās kāds, kas ir saistīts ar mākslu – piedalieties, ir forši. 

Izstāde "Vērtību zīmes"

Metāla stabules, kurām jāiziet cauri – tie ir saules stari vai tas saistīts ar skaņu?

Patiesībā tas bija vizuālas problēmas risinājums – saule ir zelta tonī, monumentāla, simetriska, bet muzejā tomēr kādam joprojām jātiek, tikai īstās durvis ir ārkārtīgi skaistas klasiskās koka durvis. Tās gribējās paslēpt, lai nebūtu pārāk liels kontrasts starp mūsdienīgo un esošo. Bija dažādi varianti, ko tur pielikt priekšā, bet šis bija tas, pie kā beigās nonācu un apstājos. Pirmkārt, tās pilda paslēpšanas funkciju, bet cilvēks joprojām saprot, ka muzejs ir atvērts un tajā var ieiet, bet vēl viena ekstra ir šī skaņa – ja kāds grib, varbūt var tur kaut ko uzspēlēt, bet citādi sanāk neliels šoks, pārsteigums. Jāsaprot, ka izstāde ilgs trīs mēnešus, un, ja tikai trīs mēnešus ir kāda trobele, tad es smaidu un saku, ka viss ir OK. Bet uztaisīsim tās stabules nedaudz klusākas tuvāko dienu laikā (smejas)

Izstāde "Vērtību zīmes"

Mākslinieks Aleksejs Naumovs, vēl esot Latvijas Mākslas akadēmijas rektora amatā, ir teicis, ka iemaņas, ko dod dizains kopā ar mākslu, ir unikālas. Kā tu sevi jūti šos divus lielumus apvienojamies?

Atklāti sakot, viens otram pat traucē. Dizainu es vairāk redzu kā kaut ko funkcionālu, bet māksla ir drīzāk emocionāla.

Dizainam manā izpratnē ir raksturīga formas tīrība, bet mākslā ir forši arī, ja kaut kas nav tīrs. Reizēm gadās iekšējā cīņa par to, uz kuru pusi iet.

Mākslinieks Artūrs saka, ka ir forši, dizainers Artūrs saka "te mazliet notecēja", bet es ar to sadzīvoju, jo tad vienmēr var pateikt gan "jā, jā, tā jābūt, ka notecēja", gan "jā, jā, tā jābūt, ka ir tīrs". Vispirms ir jābūt šim iekšējam dialogam, pēc tam nāk tas, kā cilvēki to uztvers. Reizēm māksliniekiem pieklibo dizaina puse un otrādi, bet es jūtu tādu interesantu balansu, kurā varu diezgan brīvi justies abās jomās. Tas, ko redzu kā pienesumu no dizaina puses, ir idejas tīrība. Kāds varbūt nepiekritīs, bet man ļoti svarīga darbā liekas koncepcija. Ja idejas nav, tad darbs paliek plakans, bet, ja ideja ir un to var nolasīt, tad darbs kļūst daudz spēcīgāks.

Svarīgi ir radīt kaut ko savu – pat ja man varbūt nepatīk, kā darbs izskatās, mani daudz vairāk uzrunā mākslinieki, kas piedāvā kaut ko savu, tas man ļoti silda sirdi. 

Izstāde "Vērtību zīmes"

Varbūt ir vēl kas, pie kā pašreiz jau strādā?

Pašlaik strādāju pie personālizstādes. Vēl nezinu, kur un kā, un kas tur būs, bet ir darbi, kurus gribu realizēt, un idejas, kuras šķiet svarīgas, – gan par to, kas notiek apkārt, gan par globālām tēmām. Globālās tēmās katrs var atrast kaut ko sev tuvu, un tas ir tas, ko es vēlos realizēt. Kad un kā – to redzēsim. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti