Trešajā stāvā skatāmie eksponāti aptver Latvijas dizaina attīstību pēdējo sešdesmit gadu laikā. Izstādes iekārtotājs – dizaina birojs H2E – vēstījumu ir iedalījis piecos sektoros, aplūkojot to no dažādiem skatu punktiem.
Dizaina biroja "H2E" dizainere Ingūna Elere stāsta, ka svarīgi bijis runāt par ekoloģisko aspektu, formu, materiālu, mijiedarbību, arī modernu pilsētu, aptverot vienu sabiedrības ciklu, jo "ikviens mēs esam dizaina lietotājs".
Šo pastāvīgo muzeja ekspozīciju vieno nosaukums "Dizaina process". Process, kas sākas ar uzdevumu, baltu lapu un skicēm. Tieši tādēļ telpas centrā ir galds. Tā ir dzimuši šeit redzamie trauki, mēbeles, tekstilijas, latviešu autoru veidotie apģērbi, mikrofoni, pudeles un citi dizaina priekšmeti. Pārsvarā tie ir unikāli eksponāti, jo ekspozīcija tikai nedaudz pieskaras dizaina rūpnieciskajai pusei.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darba vadītāja Velta Raudzepa uzsver, ka visu izstādē atspoguļot nevar, jo daudzi priekšmeti skatāmi citos muzejos: "Mums šis dizaina stāsts iet caur unikālo dizainu, jo katrs mākslas darbs ir arī dizains."
Bet pirmais izstādes eksponāts ir tekstila ražotnes "Rīgas audums" kolekcijas katalogs. No bieza albuma ražotnes paraugi ir pārnesti uz interaktīvu ekrānu, kuru var atdzīvināt ikviens apmeklētājs. Interaktīvus elementus ieguvusi arī muzeja otrajā stāvā izvietotā ekspozīcija "Klasiskās vērtības". Tagad Madernieka, Cīruļa, Sutas un citu vecmeistaru dizaina priekšmetus pavada video ilustrācijas un 31 stāsta audio vēstījums, kuru ikviens apmeklētājs var lietot ar kvadrātkoda palīdzību. Nedaudz ir papildināta arī jau esošā ekspozīcija.
Tādējādi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs pastāvīgajā ekspozīcijā nostiprina jaunu koncepciju – otrajā stāvā ir skatāmi un klausāmi latviešu dizaina aizsākumi, bet trešajā – laikmetīgās tendences. Un, kā piebilst muzeja pārstāvji, pēdējo ir plānots papildināts ar jauniem eksponātiem.
