Kolekcijās ir redzami dažādi eksperimenti – materiālu, izšuvumu, adījumu un rakstu risinājumi, kā arī netradicionālu tehniku pielietojums.
Mākslas akadēmijas Modes dizaina katedras telpās dienu pirms skates nerimst tvaika gludekļa un šujmašīnu skaņas, jo studenti vēl aktīvi veic pēdējos darbus ap savām tērpu kolekcijām.
"Šis varētu būt tāds svinīgs tērps, balts krekls, bet šis vairāk dod sajūtu par mājām, tas ir vairāk tāds metaforisks," rāda Modes studiju bakalaura otrā kursa students Pāvels Žeļezņaks, kas savu skatei radīto kolekciju raksturo kā romantisku. Debesu zilo un balto toņu tērpus, kam līdzās noliktas noputējušas ādas sandales, viņš veltījis savam tēvam un viņa bērnības mājai, kura vairs neeksistē.
"Ar savu kolekciju es mēģinu saprast, kāda bija dzīve tajā mājā, un mēģinu dabūt to nostalģijas sajūtu. Māja bija laukos, un bija tāds vesels pasākums, kad tēvs teica, ka jābrauc apskatīt to māju. Man bija 13 gadi, es atbraucu, bet redzu divas ābeles un žogu. Un es atceros tieši to sajūtu, – mēs braucam un atnākam, bet viss… tur nekā nav, tikai žogs. Veidojot kolekciju, es skatījos arī tēva arhīva bildes, jo viņš daudz fotografēja jaunībā, protams, ar filmiņu kamerām, un ir vesela kaste ar bildēm. Manā kolekcijā tā māju sajūta ir mežģīnes. Tie ir aizkari," par iedvesmu un tērpu radīšanas procesu stāsta jaunais mākslinieks.
Arī trešā kursa students Nils Alencevičš stāsta, ka viņa melno sportisko tērpu kolekcijas iedvesma saistīta ar tēvu, bet tieši ar savstarpējām sarežģītajām attiecībām, kā arī ar citām ar ģimeni saistītām atmiņām.
Nils savos tērpos integrējis arī tādus materiālus, kā muguras masieri "kosmodisku", kaitborda pūķi, kā arī zāģa un satelītšķīvja detaļas: "Centos daudz ko izmantot otrreiz un no kaut kāda nevajadzīga tekstila pārvērst to jaunā veidolā. Man tas ir svarīgi, un man tas vienmēr paticis. Tā es sāku ar modi arī nodarboties."
"Es kā mazs bērns meklēju šo tēva figūru, un tad tur parādās sports. Cīņu sports, jo tajā brīdī likās, ka tā varētu būt tā tēva figūra vai etalons. Tad vēl kaut kādā brīdī tās ir kaut kādas futbola zvaigznes. Tad, kad es neesmu atradis tēva figūru sportā, tad tur nāk ārā dažādi tusiņi un tas izpaužas šajā kolekcijā. Šis arī ir bijis nevienam nevajadzīgs kažoks, kuru es esmu nokrāsojis melnu, un līdz ar to tas ir tāds ķepīgs, ka varētu ar viņu sadurties. Man bērnībā bija vecvecmammas bēres, un tad es piegāju pie savas omes, kura tajā brīdī apglabāja savu mammu un apķēru viņu. Viņai bija mugurā tāda melna kažokāda un tajā brīdī man likās, ka viņa ir tāda auksta un nepieejama, kā jau bērēs. No turienes ir tā atsauce šim tērpam," atklāj Nils Alencevičs.
Mākslas akadēmijas docente Santa Zariņa stāsta, ka šogad modes skatei atlasīti 19 dalībnieki no teju 40 studentiem. Pasniedzēja iezīmē, ka skatē būs apskatāmi dažādu pakāpju studentu darbi, un viņa vērtē, ka bakalauru darbi ir vairāk brīvības izpausme un eksperimenti ar dažādām audumu apdarēm vai siluetiem, savukārt maģistrantiem ir mierīgāka un pragmatiskāka pieeja tērpu radīšanā, jau domājot arī par darba tirgu.
"Manas asociācijas ir, ka šī studentu modes skate ir kā tāda krāšņa uguņošana, kas noslēdz visu gadu, kad ir strādāts un ir mokas un šaubas, un prieki, bet gada beigās tas viss tiek uzšauts gaisā, parādīts skatītājiem.
Mēs redzēsim 19 jaunu, ļoti talantīgu un strādīgu cilvēku darbus, kuros viņi ar to valodu, ko viņi māk vislabāk, tā ir modes un apģērba valoda, stāstīs katrs par kādu savu problēmu.
Es gribētu [mudināt] skatītājus nākt un to skatīties varbūt kā tādu teātra izrādi, un man liekas, ka šo jauno cilvēku darbos mēs ļoti redzam, ka viņi cenšas runāt par vispārcilvēciskām vērtībām un es pat teiktu, ka par kaut kāda gaišuma meklējumiem. Jā, man ir sajūta, ka caur jaunu cilvēku darbu mēs meklējam, kā mums kļūt labākiem," pauž Santa Zariņa.
Latvijas Mākslas akadēmijas 31. modes skate notiks ceturtdien, 30. maijā, pulksten19 VEF kvartāla "Vasarnīcā".
