"Man gribējās pastāstīt, kas ir tie cilvēki, kas stāv aiz kanoniskiem darbiem, kas izveidoja to nacionālo identitāti šajā [grafiskā dizaina] jomā," par grāmatas ideju Latvijas Radio 3 – "Klasika" stāsta Miļuhina, kas šogad absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu un ar pasniedzējas Maijas Rozenfeldes atbalstu savā diplomdarbā pievērsās Latvijas tipografikas vēstures izpētei.
Grāmata "100 latviešu burti" kalpo gan par parocīgu uzziņas līdzekli, gan sniedz ieskatu Latvijas burtu mākslas vēsturē, gan arī ir autores personīgo piezīmju apkopojums, strādājot pie šīs izpētes. Darbā apkopoti 100 burtu paraugi no dažādām desmitgadēm, sākot no 1890. līdz 1970. gadam. Māksliniece skaidro, ka "100 latviešu burti" iecerēts kā izziņas līdzeklis ne tikai grafiskajiem dizaineriem, bet gan visiem, kam tas interesē. Burti grāmatā savu ceļu raduši no dažādiem avotiem, tostarp avīzēm, grāmatām, pārtikas produktu iepakojumiem, biļetēm, u.c.
"Tipografika ir burtu māksla, dizains, to uzbūve, arī tas, kā tos burtus salikt kopā un izveidot sistēmu, lai tie izskatītos kārtīgi, lasāmi," skaidro dizainere. Pievērsties latviešu burtiem Alisi pamudināja tas, ka par tiem un Latvijas dizaina vēsturi kopumā pieejams ļoti maz informācijas.
"Tad, kad tu mācies grafikas dizaina vēsturi, bieži vien pievērsies ārzemju autoru darbiem, no ziemeļvalstīm, bet par Latviju runā ļoti maz un man gribētos, lai mēs kā dizaineri no Latvijas varētu lepni teikt, ka mēs arī mākam un mums arī ir tā dizaina vēsture.
Mums pašiem ir tik ļoti liels mantojums, tur ir ar ko lepoties un ir par ko stāstīt," uzsver Miļuhina.
Dizainere ilgu laiku veltīja burtu pētniecībai un atlasei un kā avotus izmantoja gan arhīvu, gan interneta resursus. "Tas paņēma ļoti ilgu laiku, jo vajadzēja kūrēt to saturu. Es nevarēju un arī negribēju iekļaut pilnīgi visu, ko esmu atradusi, gribēju, lai ir dažādība, estētika un kaut kāda nozīme tam visam," stāsta Miļuhina.
"Latviskums un patriotisms katram ir savs, katrs to sev definē kaut kā citādāk, tāpēc nav vienas [latviskuma] formulas. Bet, ja tā formula būtu, tad es teiktu, ka 20. gadsimtā vairāki latviešu grafiķi izmantoja tādu kontrastu spēli, viņi mēģināja apvienot kaut kādas mīkstas formas ar asām formām. Tas ir tipiski Rihardam Zariņam, Jūlijam Maderniekam, Ansim Cīrulim," latviskumu dizainā skaidro Miļuhina.
"Es neesmu valodniece, neesmu valodas vēsturniece. Latviešu valoda nav mana dzimtā valoda, bet ir ļoti interesanti šo visu pētīt un skatīties uz valodu ar dizainera acīm," atklāj māksliniece.
Grāmatā burti ir sakārtoti alfabēta secībā un hronoloģiski, iekļaujot darbus no Jūlija Madernieka, Anša Cīruļa, Riharda Zariņa, Niklāva Strunkes, Alfrēda Švedrēvica un Indriķa Zeberiņa daiļrades. "Man gribējās pastāstīt, kas ir tie cilvēki, kas stāv aiz kanoniskiem darbiem, kas izveidoja to nacionālo identitāti šajā jomā," skaidro dizainere.
