Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Līdzīgi kā Latvijā pēc pirmā pasaules kara, arī Amerikā pēc Lielās depresijas 30. gadu beigās Frenks Loids Raits piedāvāja vienkāršas amerikāņu mājas vīziju: skaista, neliela (apmēram 150 kvadrātmetru), videi draudzīga, kārtīgi uzturēta un cenā pieejama vidusmēra amerikānim. Šī vīzija tika realizēta 40. gadu beigās, kad Raita studentu grupa nolēma izvietot t.s. Usonijas ciematu (Usonia) 40 hektāros meža zemes stundas braucienā uz ziemeļiem no Ņujorkas.
Usonijas mājas (Usonia house), pretstatā Amerikā pierastajām prēriju stila rezidencēm, bija kompaktas, ar atvērta stila plānojumu, lieliem logiem, plakaniem vai lēzeniem jumtiem ar lielām pārkarēm un galvenais – projektētas kontekstā ar vietu, kur katra atrodas.
Visa kooperatīva platībā Frenks Loids Raits pats noteica katras mājas atrašanās vietu. Apkaimes plānojumu viņš veidoja apļu veidā, saglabājot vairumu oriģinālo koku. Tas bija mēģinājums izveidot labi izplānotu, zemu izmaksu mājokli – iecerē ap 5000 dolāru, ko varētu iegādāties vidusšķiras amerikānis. Protams, tāpat kā vairums Raita projektu, tie pārsniedza budžetu un galu galā maksāja ap 10 000 dolāru. Tolaik tas nebija maz un tika uzceltas tikai 60 Usonijas māju. Septiņas no tām ir iekļautas Pasaules mantojuma sarakstā.
Usonijas ideja bija kas vairāk nekā tikai māju projektēšana. Šķiet, ka pats izvēlētais vārds – Usonija – simbolizē kaut ko uz nākotni vērstu: kā Amerikas (United States) utopija vai vienotība. Raita radītā Usonijas koncepcija zināmā mērā bija sociālas ievirzes projekts.
Viņš kopā ar saviem studentiem orientējās uz kopienas vajadzībām, uz kopējo plānošanu ar sasniedzamiem tirdzniecības, izglītības, rūpniecības, kultūras un atpūtas centriem.
Usonijas pirmā māja – Herberta un Katerines Džeikobu ģimenes māja Viskonsīnā – uzbūvēta 1937. gadā (Raits parasti ēkas nosauca paredzēto iemītnieku vārdā). Dizains ietver triju veidu sienas, kas ēkā izvietotas atbilstoši materiālam un funkcijai: koka starpsienas, plašās stikla sienas uz dienvidiem un ķieģeļu ārsienas. Parasti L-veida plānojums sadalīja publiskās un privātās funkcijas atsevišķos spārnos. Tas radīja vairākas iespējamās izejas uz attiecīgo āra telpu, uzsverot interjera un eksterjera savienojamības nozīmi. Raits centās pēc iespējas efektīgāk samazināt dzīvojamās telpas komunālās izmaksas, tāpēc jau pirmajos Usonijas projektos tika izmantota tagad tik populārā siltās grīdas apkure un citas energoefektīvas lietas.
Par šīm mājām pašām nav nekas daudz zināms, jo tās visas ir privātīpašumi un nav apsekotas. Pēdējās Usonijas mājas uzbūvēja jau pēc Frenka Loida Raita nāves. Usonijas stils ir ietekmējis daudzus arhitektus visā pasaulē.
Tagad Usonijas kolonijas vietā ir īsts mežs. Tā kā šajā rezervātā neko mainīt nedrīkst, arī žogus būvēt nedrīkst, iemītniekiem visādiem viltīgiem paņēmieniem nākas cīnīties ar stirnu bariem. Kad pirmo reizi redzēju viļņotus betona tiltiņus iebraucamajos vārtos, biju pārsteigts. Tad vietējie paskaidroja, ka mašīnai tas nekaitē, bet stirnas nejūtas droši un labāk atturas uz tādām virsmām kāpt. Tagad ļoti labi saprotu šo problēmu... Man pašam mājās Latvijā pirmais stirnu upuris bija žoga tūjas, bet šoziem – rododendri zem virtuves loga.
