Vai varēs iebarot "pa kluso"?
"Šobrīd Eiropas Savienībā ir atļautas veselas četras dažādas kukaiņu sugas izmantošanai tieši pārtikas produktos. Tie tātad ir miltu melnulis, mājas circenis, klejotājsisenis un vidējais miltu melnulis," informēja PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde.
Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši atļauju kukaiņus izmantot pārtikā, būs tiesības slēgt komerclīgumus ar dažādiem ražotājiem.
"Tādējādi arī varētu būt, ka arī Latvijā ir uzņēmumi, kas ražo un izmanto pārtikā šos no kukaiņiem iegūtos dažādus produktus," skaidroja Birkenfelde.
Visvairāk cilvēkus biedē, ka kukaiņi pārtikas produktu saturā nemaz nebūs jānorāda vai arī tie "maskēsies" aiz skaitļiem vai latīniskiem nosaukumiem un tādējādi tiks iebaroti "pa kluso".
Pārtikas un veterinārajā dienestā skaidroja, ka uztraukumam nav pamata.
"Tāda situācija gan nevar būt, jo pārtikā ir obligāti jānorāda sastāvdaļas. Regulas paredz arī to, ka tiek papildus norādīts brīdinājums personām, kurām ir alerģijas," uzsvēra Birkenfelde. "Viens kilograms maksā vairāk nekā 100 eiro. Nu, diezin vai ražotājs šādu dārgu sastāvdaļu – jo kukaiņi tiek īpaši audzēti, lai izmantotu pārtikā, tie tiek īpaši gatavoti – un diezin vai kāds "pa kluso", tā teikt, liks savos produktos un nenorādīs. Te būs tieši pretējais."
Zinātniece un pārtikas tehnoloģe Ilga Gedrovica, kura kukaiņu izmantošanu pārtikā pēta jau vairākus gadus, norādīja, ka
zināmu daudzumu kukaiņu mēs neapzināti un bez jebkādām regulām ik gadu jau notiesājam kopā ar ikdienišķajiem pārtikas produktiem.
"Zinātnieki jau to sen ir konstatējuši, ka mēs no puskilograma līdz kilogramam vienkārši neapzināti esam ar ierastajiem produktiem uzņēmuši un turpinām uzņemt. Te ir runa kaut vai par ierastajiem kviešu miltiem vai saldētajiem dārzeņiem, kuros tiešām jau ir vai nu šīs oliņas, vai kāpuriņi. Viņi ir tik nelielā izskatā, ka mēs to pat nemanām. Ļoti bagātīgi kukaiņus satur dažādas garšvielas vai mūsu ierastā kafija," atklāja Gedrovica.
Viņasprāt, šī regula īpašu interesi izraisījusi tādēļ, ka dota atļauja pielikt tos visos ikdienā bieži lietotos produktos. "Ja patērētāji būtu vērīgāki, viņi būtu ievērojuši, ka tas jau notiek krietnu laiku pirms tam, vienkārši tas norādījums uz iepakojuma varbūt patērētājiem nebija tik labi izprotams," viņa sacīja.
Runa ir par dažādiem vārdu savienojumiem, kas cilvēkam no pirmā acu uzmetiena ar kukaiņiem pat neasociējas, piemēram, karmīnskābe jeb E120, kas iegūta no kaltēta košenila ekstrakta jeb zvīņkakta, kas dzīvo uz kaktusiem. Tā ir sarkanā krāsviela, kas atrodama jogurtos, biezeņos, ievārījumos un arī kosmētikā – lūpukrāsās, vaigu sārtumos un acu ēnās. Bet kukaiņu klātesamība var tik norādīta arī citādāk.
"Latīniskais nosaukums konkrētajam kukainim – vai nu tas ir circenis vai Acheta domesticus. Tas ir, kā to patērētājam pasniedz," pauda zinātniece.
Savukārt Pārtikas un veterinārajā dienestā skaidroja: "Te ir runa par sastāvdaļu; attiecīgi sastāvdaļu sarakstā arī būs norāde, pieņemsim, mājas circeņu pulveris."
Gedrovica atzina, ka "mūsu platuma grādos" patērētājs kukaiņus uztver atšķirīgi, tomēr viss atkarīgs, kā produktu pasniedz. Ja, ēdot ābolu, pēkšņi "mums pretī skatās viens trekns tārpiņš", apetīte var pazust. Bet, piemēram, pārtikas tehnologa pārstrādāts izkaltēts bambusa kāpurs cilvēkam varētu atgādināt pilngraudu miltus.
Produkti, kuros kukaiņu pulverus nākotnē izmantos, ir tie, kuru sastāvā ir milti.
"Tur vēl ir krietns darbs, un tiešām daudz jautājumu jāatbild, kāda ir šī mijiedarbība ar dažādām izejvielām, kādas var būt reakcijas – tas šobrīd nav atbildēts," apstiprināja zinātniece.
Kāpēc vispār jāēd kukaiņi?
Iemesls, kāpēc vispār pēkšņi kļuvis nepieciešams izmantot kukaiņus pārtikas ražošanā, ir strauji augošais cilvēku skaits.
"Tiek meklēti risinājumi, kā nodrošināt šim pieaugošajam cilvēku skaitam pārtikas produktus ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Tas olbaltumvielu saturs [kukaiņos] ir divas trīs reizes vairāk nekā ierastajos olbaltumvielu avotos," sacīja Gedrovica.
Arī resursu patēriņš un vides problēmas liek domāt par alternatīvas pārtikas ieguvi.
Vides žurnāliste Sandra Kropa vērtēja: Ja mēs iemācāmies tā gudri patērēt, tad tas ir ieguvums gan dabai, gan cilvēkam. Izaudzēt kukaini laboratorijas apstākļos vai industrijai, vienalga, no vides viedokļa būs resursu mazāk ietilpīgi, nekā tagad darbināt lielu gaļas industriju. Man jau liekas, ka tur ir tikai psiholoģiskais aspekts, kas neļauj mums pilnvērtīgi baudīt to uzturvielu daudzumu, kas ir kukaiņos un dažādos citos tārpos."
Bet ko cilvēkam darīt, ja viņš kategoriski nevēlas lietot kukaiņus uzturā? Kā no šiem produktiem izvairīties? Zinātniece uzsvēra, ka tad ir jāpārzina atļauto kukaiņu sugu nosaukumi un rūpīgi jāseko produkta sastāvam. Cilvēkam ir izvēles tiesības – lietot šādu produktu vai ne.
- Acheta domesticus – mājas circenis
- Tenebrio molitor – miltu melnulis
- Alphitobius diaperinus – vidējais miltu melnulis
- Locusta migratoria – klejotājsiseņi
- Karmīnskābe jeb E120
Latvijā patlaban ir tikai viens uzņēmums SIA "Karliss", kas ar šādām pārtikas piedevām nodarbojas.
