4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kāpēc mazo veikaliņu pārdevējas spiestas pašas apēst neiztirgoto maizi?

Mazo veikalu pārdevēji spiesti paši apēst neiztirgoto maizi

Mazie uzņēmēji, kas pārstāv nelielos pārtikas veikaliņus, pauž bažas par to, ka ražotājiem nevarēs atgriezt atpakaļ preci, kuru cilvēki neizpērk. Arī pircēji sūdzas, ka no rītiem, ieejot veikalā, vairs nevar nopirkt maizi - līdzīgi kā padomju laikos - kurš pirmais skrien, tas dabūs.

Kopš 1. janvāra nelielie veikaliņi vairs ražotājiem preci nevarēs atdot atpakaļ, un tas ir radījis pamatīgu ažiotāžu sabiedrībā. "Latvijā daļa ražotāju uzskatīja, ka tirgotāji varētu pelnīt vairāk un aizliegtu pārdevējam atdot neiztirgoto preci, kas līdz šim bija normāla prakse," stāsta Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. "Paliek neizpārdota maize līdz diviem procentiem, tad to ņēma un veda svaigu klāt. Ar 1.janvāri to aizliedz un tirgotājiem jādomā, ko darīt."

Visvairāk no šīs situācijas cietuši mazie veikaliņi. Ja līdz šim neiztirgoto desu, pienu, gaļu vai maizi varēja atdot ražotājam, tagad var likt, kur grib. Visgrūtāk klājas mazajiem veikaliņiem lielceļu malā, kur apmeklētāju skaitu prognozēt vissarežģītāk.

Veikalniece Ina no Ragaciema situāciju vērtē ļoti negatīvi: "Mums pašiem vairāk jāēd maize. Pašiem jāēd vai kādam sunītim jāiedod. Mūsu ciemā neko nevar prognozēt. Mums ir garāmbraucēji, un, ja ir šāds laiks kā šodien, tad jūs esat vienīgie viesi. ''Kuldīgas maize'' kādreiz nāca mums pretī - samainīja, ja kāds kukulītis palika. Tagad viņi saka, ka mēs neko nevaram, nedrīkstam. Viņiem pirka lauksaimnieki, ko mēs atgriezām, tagad neko nevar. Mums krājas, krājas, krājas maize. Tā kā drīz uz pavasari būsim ar apaļiem vēderiņiem."

Veikalniece Ina LTV raidījumam "4.studija" rāda arī pa pāris dienām iekrājušos maizi: "Liec, kur gribi. Samazinām sortimentu, cik vien varam. Ienāk cilvēks, piegādātāji nedod pa vienam kukulim, mums jāņem astoņi gabali no katra. Neņemam un viss, tad pircējs aiziet citur, zaudējam pircēju."

Blakus esošajam ciemata lielveikalam likuma grozījumi gan nesit pa kabatu. "Mēs sūtām tāpat precīti, skatāmies, akcijas vairāk ņemam. Vai pamainām, paskatāmies, kas labāk iet," stāsta Ragciema veikala vadītāja Iva, norādot, ka pāri palikušo sūta atpakaļ uz firmu: "Viņiem ir līgumi ar zemnieku saimniecībām, kur atdod preci."

Daži veikali, lai pašiem veikalniekiem nebūtu jāēd maize, tuvojoties termiņa beigām, to noceno uz pusi un izveido akciju. "Kas man vajadzīgs, to es visu te dabūju," pastāstīja Ragaciema iedzīvotāja Olita.

Smārdes veikalā "Runcis" maize ir. "Nekad nav bijis, ka maizes pietrūktu," atklāj Smārdes iedzīvotājs Viktors. "Maizi ved no kādām četrām firmām - Bēne, Rīga, Kuldīga..."

"Mēs gadu gadiem ņemam vienu un to pašu daudzumu, jo cilvēku skaits zināms," bilst veikalniece Ārija no Smārdes.

Pārmaiņas nepatīk arī ražotājiem, jo mazās bodītes ir satrauktas un pasūta daudz mazāk.

"1. janvārī atsevišķi veikali vēlējās pārslēgt līgumus. Kamēr šie līgumi nebija pārslēgti, viņi preces neņēma. Citi turpināja ņemt, nepārslēdzot līgumu, citi ņēma piesardzīgāk, līdz ar to bija mazāk pasūtījumu," stāsta uzņēmējs Normunds Skauģis. "Apjoms mums ir mazāks, un mums nākas nosacīti ciest zaudējumus.''

Jaunais likums sarežģījumus rada ne tikai ražotājiem un mazajiem tirgotājiem. Tirgotāju asociācijā uzskata, ka jaunā kārtība ir nedraudzīga pircējam, jo bodnieki centīsies izvēlēties produktus ar ilgāku derīguma termiņu, tātad - neveselīgākus. "Tas var novest pie tā, ka mazie uzņēmēji iepirks sliktākas kvalitātes preci, kam ilgāks termiņš un izvairīsies no labas kvalitātes, kur īss termiņš un lielāks risks," prognozē LTA prezidents Danusēvičs.

"Vajag atstāt brīvas rokas, kā tas bija līdz šim - ja kāds gribēja, ņēma, ja negribēja, neņēma. Šī jaunā kārtība rada vairāk atkritumu."

"Paliek divas iespējas - vai nu met ārā, vai sāk iepirkt mazāk. Lielajiem tirgotājiem tas problēmas nerada, mazajiem sāpīgi iesit. Tas ir arī jautājums par mazajiem ražotājiem, kuri realizē savu preci, kamēr paaugss. Mazie ražotāji nav apmierināti ar šādu kārtību, un arī daļa no lielajiem atzīst to kā nepareizu rīcību, ko vēlējās divu organizāciju pārstāvji, un tas bija politiskais uzstādījums - tādu kārtību ieviest valstī," piebilda Danusēvičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti