Sadaļas Sadaļas

4. studija

Valērija Rubika no Rēzeknes: "Vai vēstules nesaņemu sava uzvārda dēļ?

4. studija

4. studija

Iespējama šmaukšanās: vai garšvielu sastāvā ir tikai garšīgas vielas?

Kad garšvielas kļūst bīstamas un veselībai kaitīgas?

Lai arī garšvielas tiek izmantotas daudzos ēdienos, ne visas no tām ir vai var būt veselībai labvēlīgas.

Vēl nesenā atmiņā ir gadījums, kad Eiropā uzliesmoja īpaši bīstamā „Ekolio 104” baktērija, kurai ilgstoši nespēja noteikt izcelsmi,

līdz ar to inficējās 3500 cilvēku, bet vairākiem desmitiem baktērijas izraisītā zarnu infekcija beidzās letāli.

Tieši šis gadījums bija par iemeslu, kāpēc Eiropas zinātnieki sarosījās, lai izstrādātu efektīvākas un jūtīgākas metodes, gan ķīmiskā gan bioloģiskā piesārņojuma noteikšanā garšvielu, garšaugu ķēdē.

„Ikvienai sastāvdaļai, it īpaši garšvielām un garšaugiem pat, ja to sastāvs ir neliels, jāpievērš liela uzmanība – to drošumam, nekaitīgumam un kontrolei.

Šī ir izejviela, kura bieži vien spēlē tikpat nozīmīgu lomu pārtikas ķēdē kā ikviena cita sastāvdaļa, kuru kvantitatīvi mēs vairāk patērējam,” stāsta zinātniskā institūta „BIOR” direktors Aivars Bērziņš.

Viņu papildina garšvielu ražotāja „Gemoss” kvalitātes daļas vadītāja Ilma Juste-Brīdiņa. „Tieši par garšvielām runājot, pastāv mikrobioloģiskais piesārņojums, jo šīs daudzās garšvielas aug ļoti eksotiskās zemēs – Madagaskara, Indonēzija, Gvatemala. Tur novākšanas un glabāšanas laikā var būt maz ievērotas higiēnas prasības,” norādīja Juste-Brīdiņa.

Viņa skaidro, ka aktuāls ir arī iespējamais pesticīdu piesārņojums, jo daudzās valstīs ir piesārņota augsne un daba, piemēram, Ķīnā un Vjetnamā.

„Šobrīd Eiropā ļoti plaši izmanto karsēšanu ar tvaika metodi. Bet, protams, apstrādājot garšvielas ar tvaiku, pastāv iespēja, ka nedaudz samazinās garšas intensitāte un tamlīdzīgi,” pauž Juste-Brīdiņa.

ES ir viens no lielākajiem garšvielu un garšaugu importētājiem pasaulē. Garšvielas tiek ievestas no dažādām pasaules malām, diemžēl nereti tiek novērota arī ražotāju vēlme piepelnīties ar viltu. „Katrs piemaisījums vai katra papildus sastāvdaļa garšvielā var arī radīt, protams, masas kopējo pieaugumu, kas attiecīgi var radīt arī lētākas ražošanas izmaksas,” piezīmē zinātniskā institūta „BIOR” direktors Aivars Bērziņš.

Eksperti piezīmē, ka garšvielas var būt arī viltotas.

„Tā kā garšvielas ir samērā dārgās, tad pastāv iespēja, ka tās tiek viltotas un it sevišķi tas ir aktuāli paprikai, čili pipariem, kad piejauc sintētiskās krāsvielas,” saka Juste-Brīdiņa.

Tāpat garšvielās var būt vielas, ar kuru lietošanu nedrīkst pārspīlēt. „Dažās garšvielās ir arī vielas, ar kurām nevajag pārspīlēt. Jau daži grami šīs vielas var jau izraisīt galvassāpes, piemēram, muskatrieksts,” atgādina Juste-Brīdiņa.

Ieteicams garšvielas neiegādāties internetā, jo nav zināms, no kuras valsts garšviela ir nākusi un kurš to ir ražojis un uzglabājis. „Uzglabāšanai labākais veids ir aizvērts iepakojums, ieteicams tumsā, jo gaismas ietekmē izzūd krāsa,” saka Juste-Brīdiņa, uzsverot, ka garšvielām ir jāpaliek sausumā. „Protams, garšvielas ieteicams nepirkt lielas rezerves, pirkt tādam īsākam patēriņam, lai vienmēr nopirktu jaunu un pārskatīt arī garšvielu plauktiņu, jo arī kaitēkļi piesārņot šīs te garšvielas un iemesties,”  viņa piebilst.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Virtuve
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt