Jēkaba dienā, kad pēc senču ticējumiem jācep pirmais maizes klaips no jaunās ražas, saimnieces rosījās Glūdas dienas centrā, bet šodien - Annas dienā - deviņas saimnieces ar saviem palīgiem Lielplatones muižas virtuvē gan cep pīrāgus, gan gatavo peldošās salas, gan kūkas. Lielākoties receptes ir pārmantotas no paaudzes paaudzē.
“Mums ir tradīcijas, kas nāk no vecāsmammas, piemēram, ģimenes torte. Mājas lauku īstā kūka ar vārīto krēmu. Tā mums ir ļoti lielā cieņā, un katros godos mēs to ceļam galdā,” stāsta saimniece no Lielplatones Inese Klausa.
Tikmēr Vija Gūtmane no Sesavas pagasta gatavo eļļā vārītos žagariņus, ko kā gardumu atceras no savas bērnības. Bet viņas pūrā ir vēl daudz senākas receptes, ko dažkārt joprojām izmantojot arī ikdienā. “Pīpes no zirņiem taisām, tāds veco laiku ēdiens. Vai skābputru, vai īsto rudzu rupjmaizi. Šodien gan to mājās vairs necep, bet vienalga cenšamies ko tādu... nu, vienkāršu ēdienu, nevis kā tagad - grillēti spārniņi un desiņas, un visādi tādi,” stāsta Vijas kundze.
Saglabāt kulināro mantojumu nav grūti, ja tas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Pašu saimnieču mazmeitām jau lielākoties visi gardie noslēpumi esot atklāti, tāpēc šoreiz viņas labprāt ar zināšanām dalās arī ar citiem zinātkārajiem.
“Tas ir ļoti interesanti – izpētīt un zināt, kā kādreiz ēda un kas cilvēkiem garšoja. Kāda ir katra ēdiena ''odziņa'',” saka pasākuma dalībniece Alise Ažēna.
Lai jaunās saimnieces kulināro mantojumu varētu izzināt sev ierastā veidā, ēst gatavošanas process tiek iemūžināts video.
