Noskatīts Latgalē
Rūjienas kapelas pavadībā pie Tautskolas durvīm tiek atklāta Eiropas kulinārā mantojuma zīme. Klātesošos ar to, kas ir Eiropas kulinārā mantojuma tīkls, iepazīstina biedrības "Rūzele" valdes priekšsēdētāja Guna Ķibere.
"Kulinārā mantojuma tīkls ietver reģionus, kuri kopīgi popularizē savus produktus un ēdienus, kulinārā mantojuma tīkla sadarbība tika uzsākta 1995. gadā, tātad gandrīz jau 30 gadus Eiropā ir šī kustība. Iniciatīva nāca no Zviedrijas un no turienes izplatījās tālāk," stāsta Ķibere.
Pamudinājums iestāties šajā kulinārā mantojuma tīklā ir bijis, kā stāsta biedrības "Rūzele" valdes locekle Gita Zariņa, Latgalē noskatītā pieredze.
"Mēs iepriekš jau visi esam bijuši Latgalē, un mēs zinām, ka viņiem ir šī kulinārā mantojuma zīme, mēs domājām, – bet mums taču arī ir ļoti daudz vietējo ēdienu, arī ar vietvārdiem," stāsta Zariņa.
"Ciemojoties Latgalē, mēs secinājām, ka mums ir tas pats, tikai mēs neesam to cēluši saulītē caur šo kulināro mantojumu.
Un es domāju, ka šī mantojuma zīme iedos mums lielāku atpazīstamību un piesaistīs vairāk tūristu," spriež biedrības pārstāve.
Ļoti daudziem ēdieniem ir doti vietvārdi
Gan Rūjienas, gan arī visa Valmieras novada tradicionālos ēdienus pētījusi un apzinājusi biedrības "Rūzele" valdes priekšsēdētāja Guna Ķibere, viņa atzīst, ka šai pusei raksturīgi ir tas, ka ļoti daudziem ēdieniem ir doti vietvārdi.
"Mēs esam ieguldījuši lielu darbu jau iepriekšējos gados, izpētot dažādas receptes gan arhīvos, gan arī savācot no vietējiem iedzīvotājiem šīs receptes.
Esam izveidojuši jau tādu kā savu recepšu krājumiņu, pašreiz mums ir 22 receptes apkopotas, mēs tās vēlējāmies parādīt un padalīties ar citiem cilvēkiem.
Mums varbūt īpaši ir ēdieni ar vietvārdiem, to tiešām ir apstiprinājis arī valsts arhīvs, ka tieši Valmieras novadā ir visvairāk šo recepšu ar vietvārdiem. Tas arī piesaista apmeklētājus, jo, ja ēdiens ir nosaukts vietvārdā, tad ir skaidrs, no kuras vietas šis ēdiens nāk. Piemēram, Rūjienas romšteks, Rūjas veltnītis, Rūjienas salāti, Rūjas salāti, arī Rūjienas saldējums – ir pilnīgi skaidrs, ka nāk no šīs vietas," norāda Ķibere.
Plānos – vietējo ēdienu degustācijas
Tagad ir iecere veidot Rūjienas pusei raksturīgo ēdienu degustācijas gan Tautskolā, gan sadarbojoties ar vietējo kafejnīcu.
"Mēs veidosim tādus degustāciju galdus un izveidosim speciālu programmu tūristiem, kur mēs piedāvāsim šos ēdienus. Ja tas ēdiens būs tāds sarežģītāks, kā, piemēram, Rūjienas romšteks vai Rūjas veltnītis, tad mēs izveidosim sadarbību ar vietējo kafejnīcu, kur viņi piedāvās šos ēdienus, ko nav mums iespējami uz vietas veidot," plānus atklāj Ķibere.
"Mūsu galvenais mērķis ir tas, lai Rūjienas ēdieni tiktu atpazīti, lai mēs ar to varētu lepoties.
Galu galā ieguvējs būs Rūjienas vārds, jo, ja mēs aizbraucam uz kādu vietu, tad mēs gribam pagaršot vietējo ēdienu, mēs negribam franču karbonādi ēst vai Kijivas kotleti, mēs gribam tieši Rūjienas kotletītes, Rūjienas maizi, zirņu pikas vai Rūjienas salātus. Jo katram šim ēdienam klāt ir stāsts, un tas stāsts ir interesants – kur šī recepte ir cēlusies, kā viņa ir nonākusi līdz mums, jo dažādus stāstus mums ir stāstījuši ar vecie pilsētas iedzīvotāji un arī daudzus stāstus mēs esam atraduši arhīvā," saka Ķibere.
Iespēja mazajiem uzņēmējiem
Biedrības vadītāja atzīst, ka šī varētu būt arī lieliska iespēja mazajiem uzņēmējiem un mājražotājiem.
Eiropas Kulinārā mantojuma priekšnoteikums ir, ka 75% no visām izejvielām ir jābūt audzētām Latvijā, tieši šajā reģionā un tad no šiem produktiem arī gatavo ēdienu.
"Es to redzu kā tādu interesantu iespēju tieši mazajiem uzņēmējiem, jo mazam uzņēmējam ir grūti vienam kaut kur izrauties, ir labāk, ja viņus apvieno tādā grupā," saka Ķibere.
Latgalē vietējie uzņēmēji pirms 20 gadiem izveidoja pirmo Eiropas Kulinārā mantojuma tīkla reģionu Latvijā, tagad arī rūjieniešiem ir iecere nepalikt tikai sava novada robežās.
"Mans lielais plāns ir tāds, ka uzrunāt visus Vidzemē esošos, kuri gatavo tradicionālos ēdienus. Saimnieces, es zinu, ka ļoti daudzas gatavo. Man gribētos, lai mēs izveidotu kulināro ceļu visā Vidzemē, ar ko mēs varētu lepoties un piesaistīt tūristus," stāsta Ķibere.
"Latgalē jau ir 30 kulinārā mantojuma dalībnieki, varētu arī mēs veidot šādu tīklu un savienot šo ceļu kopā ar Latgali un turpināt tālāk Igaunijā, jo ēdiens ir tas, kas cilvēkos rada pozitīvas emocijas, un šajā laikā, kad apkārt valda karš un cilvēkiem ir depresija, šis ir viens no veidiem, kas cilvēkam palīdz gūt pozitīvo enerģiju un pozitīvās domas," skaidro biedrības vadītāja.
"Mēs gribam arī caur ēdieniem iedvesmot cilvēkus, lai viņi pamēģina šīs receptes, lai viņi pagatavo mājās savai ģimenei, saviem viesiem. Un tādējādi, ja ēdiens ir pagatavots garšīgs, tad ap galdu raisās pozitīvas runas un domas," saka Ķibere.
Biedrības "Rūzele" dalībnieces sola, ka nogaršot Rūjienas ēdienus varēs jau šajā tūrisma sezonā, un sola arī, ka labprāt dalīsies ar receptēm.
