Zvejnieki aicina cīnīties ar jūrasgrunduļu izplatību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas piekrastes zvejnieki, kas pēdējos gadus visvairāk sūdzējušies par roņu straujo izplatību un lomu postījumiem, tagad aicina valsti palīgā citā samilzušā problēmā. Divpadsmit gadu laikā kopš pirmā konstatētā īpatņa piekrastē strauji savairojušies apaļie jūrasgrunduļi, ko tautā mēdz saukt par jūras bullīšiem. 

Kurzemes zvejnieki stāsta, ka mēnesi pirms aktīvās zvejas sezonas beigām pārstājuši doties jūrā, jo tīklos pārsvarā ir mazvērtīgie jūrasgrunduļi. Kopš Krievijas tirgus slēgšanas noietu tiem atrast grūti, bet citu sugu zivju grunduļu invāzijas dēļ lomos nav.

Pēc divu stundu ilgas diskusijas ar zvejniekiem un nozares organizācijām Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš zvejniekiem atbalstu vai problēmas risinājumu vēl nesolīja, taču problēma esot apzināta.

“Apaļais jūrasgrundulis pēdējos gados rada problēmas jūras piekrastē, jo tas ietekmē citas jūras sugas, kas zvejotas piekrastē, vērtīgākās sugas aizstāj ar  mazāk vērtīgākām, jo jūrasgrundulim nav īsti noieta ne Latvijā, ne ārpus Latvijas,” atzina Riekstiņš.

Viņš norādīja, ka zvejnieki nav ieinteresēti zvejot, ja lomos ir tikai jūrasgrundulis, jo  izmaksas ir lielākas, nekā var saņemt par lomu.  

“Problēma aug augumā, jūrasgrunduļi pārņem piekrasti un, manā izpratnē, tā ir arī vides problēma, jo tie izmaina ekosistēmu, kāda līdz šim bija Baltijas jūras piekrastē,” pauda Riekstiņš.

Plašāk par apaļā jūrasgrunduļa invāziju un valsts iespējām palīdzēt zvejniekiem un jūrai klausieties trešdien Latvijas Radio programmā «Labrīt» pirms pulksten deviņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti