Vidzemē egļu astoņzobu mizgraužu pieaugums dramatisks, Kurzemē nedaudz mazāks

Karstā un sausā vasara atkal bijusi labvēlīga egļu astoņzobu mizgraužu izplatībai. Pētījumi liecina, ka šobrīd Kurzemē, īpaši piekrastē, kur vairāk novērojams priežu audzes, egļu mizgraužu izplatība ir mazāka, tomēr arī Kurzemē šovasar daudzviet vērojama kukaiņu savairošanās un tie nebūt vēl nav devušies ziemas miegā, tāpēc turpina aktīvi darboties eglēs, aiz sevis atstājot nokaltušu egļu audzes.

Vidzemē egļu astoņzobu mizgraužu pieaugums dramatisks, Kurzemē nedaudz mazāks
00:00 / 06:11
Lejuplādēt

Vienā no Skrundas apkārtnes mežiem uzskatāmi redzami egļu astoņzobu mizgrauža šī gada posta darbi. Kurzemē atrast kārtējo mizgraužu dzīves vietu ir visai viegls uzdevums. Atliek iebraukt egļu mežā, un tur jau tas būs.

Nesen veiktās kailcirtes malā jau pa gabalu labi redzamas nokaltušās egles un bez skujām atkailinātās galotnes ar čiekuriem. Valsts meža dienesta (VMD) Saldus mežniecības mežzinis Harijs Aigars stāsta par novērojumiem:

"Nav pārāk liela izplatība, bet ir parādījušies vasarā blakus kailcirtēm, kur izcirsts, kā mēs te redzam. Vietām ir. Te vairs neko nevar darīt, jāiestigo un jāizvāc bojātās egles ārā. Kukaiņi būs ielīduši zemē pārziemot un pavasarī nāks ārā, tad būs lielākas problēmas.

Mizgrauži iet uz vīstošu skuju smaržu, kas viņus visvairāk pievilina. Problēma ir bijusi vienmēr, un no viņiem mēs vaļā netiksim."

Ar nelielu cirvi Latvijas VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns noņem no egles nelielu gabalu ar egļu mizu. Kopā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošo pētnieku Agni Šmitu skatāmies, kas notiek zem nokaltušo egļu mizām.

"Šī ir vaļēja kūniņa, kāpuriņš saraujas, izspiež spārniņus, kājiņas. Re, kur jauna vabolīte. Gaiša, pavisam jauna. Pagriežam pret sauli, var ļoti labi redzēt, kā spoži spīd."

"Mizgrauža izplatību ietekmē ļoti daudzu dabas faktoru kopums. Svaigas skujkoku kailcirtes var nedaudz stimulēt, bet ne vienmēr. Vairāk ietekmē egļu veselības stāvoklis, mitruma deficīts, sēņu bojājumi un vējš, ja šie faktori būs egļu audzi traumējuši, tad mizgrauzim būs desmit reizes vieglāk nograuzt,'' Oskars Zaļkalns stāsta, kas ietekmē mizgraužu izplatību.

''Protams, ja mizgrauzis ir daudz savairojies, viņš nograuzīs arī veselas egles, tomēr novājinātām ir priekšroka, – jo mazāka pretestība, jo vieglāk savairoties."

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits rāda monitoringa kartes, kur uzskatāmi redzams egļu astoņzobu mizgrauža izplatības tendences visā Latvijas teritorijā.

"Ja runājam par mizgrauzi, tad mums ir divas galvenās aktivitātes – viens ir lidošanas aktivitātes novērtējums, izliekot feremonu slazdus 26 plānošanas reģionos, katrā pa vienam parauglaukumam un no tā tiek taisīti reģionālie riski un uzskaitīti bojājumi mežā.

Dati no Agņa Šmita prezentācijas "Egļu astoņzobu mizgrauža izraisīts egļu audžu apdraudējums 2022. gadā"

Tie norāda tekošā gada bojājumus. Šogad vēl tas nav pabeigts; uzskaites punktos, kur mizgrauzis ir konstatēts, tur ir sarkans, kur vairāk konstatēts, jo sarkanāks. Visa Latvija vēl nav noklāta, ir veikta viena trešā daļa, bet varam redzēt problēmu vietas."

Kopumā ir vismaz 400 parauglaukumi, no kuriem tad tiek iegūts situācijas novērtējums. 

"Ja pagājušā gadā bija ļoti straujš kāpums bojājumiem mežā, vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tad šogad tas būs vēl vairāk. Būs kāpums. Divi nepiemērotie gadi – kokiem nepiemērotie, mizgrauzim piemērotie, ir diezgan pasliktinājuši situāciju. Tajā pašā laikā, ja nākošajā gadā uznāks viena kārtīga, slapja vasara, viss var radikāli mainīties, strauji uzlaboties, pietiktu ar vienu slapju, vēsu, vējainu vasaru, lai situācija atrisinātos," skaidro Agnis Šmits.

Dati no Agņa Šmita prezentācijas "Egļu astoņzobu mizgrauža izraisīts egļu audžu apdraudējums 2022. gadā"

Situācija Latvijā pasliktinājās pēc 2017. gada plūdiem, skaidro institūta "Silava" pētnieks. Viss sākās ar Vidzemi, kur arī šobrīd postījumu ir vairāk.

"Eiropā bija dramatiska situācija ar vētrām, kas ietekmēja visus tirgus, piemēram, Bavārijas nacionālais parks, kas pilnībā nokaltis, Belovežas gārša, Tatri, tur vienkārši ir postaža milzīgās egļu platībās.

Es uzskatu, ka mēs Latvijā esam iemācījušies ar šo kukaini sadzīvot. Mizgrauzis būs visur un vienmēr, bet, salīdzinot ar Vidzemi un austrumu pusi, šeit, kā redzams kartē, ir leiputrija, Vidzemē, Augšzemē ir ļoti, ļoti slikta situācija, Gaujas Nacionālā parkā, arī Kurzemē ir pieaugums, bet tas nav tik dramatisks kā Vidzemē."

Dati no Agņa Šmita prezentācijas "Egļu astoņzobu mizgrauža izraisīts egļu audžu apdraudējums 2022. gadā"

Salīdzinot ar Vidzemi, ko klāj sarkana krāsa, Kurzemē monitoringa kartes iekrāsojas zaļā krasā, īpaši piekrastes mežos, kur vairāk aug priežu meži.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti