Apmēram 20-25% no atkritumu kopējās masas varētu būt tā daļa, par kuras izmantošanu īpaši jādomā, norāda Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Kā vienu no risinājumiem viņa min to izmantošanu materiālu reģenerācijā un siltumenerģijas ražošanā. Eiropā šobrīd darbojas 492 ražotnes, kuras nešķirojamos atkritumus izmanto kā energoresursu, piemēram, siltumenerģijas ražošanai. Tādas ir arī Lietuvā un Igaunijā, gadā sadedzinot teju pusmiljonu tonnu atkritumu. Ministrijā norāda, ka Latvijā atkritumu reģenerācija nebūs valsts iniciatīva, bet Eiropas Savienības uzstādītās prasības likušas saprast, ka citas izvēles nav.
Uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu no atkritumiem iegūta kurināmā reģenerācijai cerēja Daugavpils dome. Tika izstrādāts projekts, tomēr iedzīvotāji iebilda un galu galā atbalstu 9 miljonu apmērā saņēma Ventspils domes projekts. Kopumā ostas pilsētā reģenerācijas iekārtas izbūvē tērēs 15 miljonus eiro. Tur gadā plānots sadedzināt vairāk nekā 21 tūkstoti tonnu kurināmā, kas iegūts no nešķirojamiem sadzīves atkritumiem. Līdzīgs projekts iecerēts arī Zemgalē. Somijas enerģētikas uzņēmums “Fortum” nolēmis iedzīvotājus Jelgavā sildīt, izmantojot no atkritumiem iegūtu kurināmo, taču vietējie iedzīvotāji par šādu ideju nav priecīgi. Uzņēmums “Fortum” pasaulē darbojas 10 valstīs. 2013. gadā Jelgavā tika atklāta jauna koģenerācijas stacija. “Fortum” ir gatavi investēt 3–5 miljonus eiro, piemērojot esošo siltumenerģijas ražošanas sistēmu atkritumu reģenerācijai.
Atkritumu reģenerēšana satraukusi ne tikai iedzīvotājus, bet arī nevalstiskās organizācijas visā pasaulē. Lietuvā pat notikusi tiesvedība ar vides aizstāvjiem, kuri norādījuši uz gaisa piesārņojumu.
Biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga norāda, ka vides organizācijas par atkritumu dedzināšanu satraucas ne tikai gaisa piesārņojuma, bet arī resursu izmantošanas dēļ. “Dedzinot atjaunojamus un vēlreiz izmantojamus resursus, piemēram, plastmasas polimērus, mēs tos neatgriezeniski zaudējam. Tas mazina vēlmi un interesi mazināt atkritumu daudzumu, kas Latvijā šobrīd rodas arvien vairāk,” skaidro Brizga.
Tāpat arī vides speciālisti norāda, ka daudz lielāku ļaunumu par šādām reģenerācijas iekārtām rada sadzīves atkritumu dedzināšana mājsaimniecībās, apkures krāsnīs. Lai vai kā, mums ir dots nopietns uzdevums – samazināt nešķirojamo atkritumu daudzumu, lai reģenerācijas iekārtas nebūtu vajadzīgas ikkatrā Latvijas pilsētā. Starp citu, lai nodrošinātu pilnas slodzes darbu Ventspils un Jelgavas katlu mājās, mūsu valstī atkritumu pietiek. Tos šādām vajadzībām ievest no ārvalstīm ir stingri aizliegts.
*Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
