Vērtē Gaujas pieteku piemērotību taimiņu un foreļu mazuļiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eksperti Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā apseko 15 Gaujas pietekas, lai novērtētu to piemērotību taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, informēja DAP pārstāve Maija Rēna.

Labi apstākļi nārstam un mazuļu attīstībai ir būtisks priekšnosacījums zivju resursu spējai atjaunoties dabiski.

Gauja ar savām pietekām ir viena no nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām Latvijā. Gaujas Nacionālā parka (GNP) mazās upītes, kas saplūst no daudzajiem avotiem, ir salīdzinoši cilvēku mazpārveidotas un ar strauju plūdumu, ir īpaši piemērotas taimiņiem un strauta forelēm.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju pētnieki – ihtiologi  – šovasar apseko un pēta 15 upītes GNP, lai novērtētu gan to, cik lielā mērā tās ir piemērotas taimiņu un strauta foreļu nārstam un mazuļu attīstībai, gan arī to, vai zivju dabiskās atražošanās potenciāls šajās ūdenstecēs tiek pilnvērtīgi izmantots.

Izpēte notiek Gaujas pietekās Lorupē, Skaļupē, Līgatnē, Nurmižupītē, Vaivē, Lenčupē un vēl vairākās mazākās upītēs, kopumā apsekojot 95 kilometru kopgarumu.

Šī izpēte ir nozīmīgs priekšdarbs Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētajā projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”, ko DAP ar sadarbības partneriem, tajā skaitā privāto zemju īpašniekiem un pašvaldībām, īsteno vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā.  

Upju apsekošanā eksperti izmanto starptautiski atzītu THS metodi (Trout Habitat Score) – indeksu, kas nosaka piemērotību taimiņa un foreles nārstam un mazuļu attīstībai. Šī metode, balstoties uz upes platumu, dziļumu un citiem raksturlielumiem, ļauj aprēķināt foreļu dzīvotņu indeksa vērtību. Savukārt, lai novērtētu dabiskās atražošanās potenciāla izmantošanu upēs, kā arī varētu spriest par vispārējo upes ekoloģisko kvalitāti,  pētnieki uzskaita zivis – tās tiek noķertas, nomērītas un atlaistas atpakaļ upē. Kartējot upes, tiek nomērīta arī esošo straujteču platība un fiksētas galvenās problēmas, kas ietekmē brīvu ūdens plūdumu un attiecīgi arī zivju migrācijas un nārstošanas sekmes – lieli koku sagāzumi un bebru dambji, mākslīgi veidoti šķēršļi. 

Izpētes rezultāti ļaus ne vien precīzāk plānot nepieciešamo attīrīšanas darbu apjomu upēs, ko DAP plāno Kohēzijas fonda projekta laikā tuvākajos divos gados, bet arī iegūt būtiskus datus, kas ļaus objektīvi novērtēt zivju faunas stāvokli pirms darbu uzsākšanas. Atkārtoti upes vērtēs arī 2023. gadā, kad upju attīrīšana un straujteču atjaunošana būs pabeigta.

Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots 3,52 miljonu EUR apmērā, un 85% no tā finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, īstenošanas laiks: no 2021. līdz 2023. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti