Ronēnam jau ceturtdien, 18. martā, uz muguras piestiprināts satelītraidītājs, lai izsekotu viņa turpmākās gaitas un likteni dabā. Pirms izlaišanas ronim tiks dots Ventspils iedzīvotāju izvēlēts vārds.
Rīgas Zooloģiskais dārzs sadarbībā ar Ventspils domi un Jūras spēkiem jau vairākkārt veicis gan zoodārzā dzimušu, gan arī krastā bezpalīdzīgā stāvoklī atrastu un atveseļotu pelēko roņu atlaišanu jūrā, tos iepriekš iezīmējot ar pakaļējai pleznai piestiprinātu atpazīšanas zīmi.
Šī gada 26. janvārī dzimusī ronene būs pirmā, kura jūrā dosies aprīkota ar satelītraidītāju, kurš 10 mēnešus ikdienā ļaus sekot ronēna gaitām.
"Tad arī tiksim skaidrībā, vai šādi izlaists ronis var izdzīvot. Citu valstu pētījumi un pieredze rāda interesantus datus par to, kur un kā roņi ceļo pa Baltijas jūru," skaidroja Lielkalns.
Šādi eksperimenti ne reizi vien ir veikti citviet Eiropā, tostarp – Gdaņskā (Polijā) un pierādījuši, ka nebrīvē dzimušam ronim ir visai lielas iespējas veiksmīgi iedzīvoties dabā.
Šobrīd septiņas nedēļas vecā ronene, kas piedzimstot svēra vien 10–12 kg, pirms izlaišanas ir sasniegusi aptuveni 60 kilogramu svaru, un uzkrātās ievērojamās tauku rezerves tai ļauj bez ēšanas izdzīvot vismaz mēnesi, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai, instinkta vadīta, iemācītos ķert zivis.
Dabā roņu mātes pārtrauc mazuļus barot, kad tie ir aptuveni 3–4 nedēļu veci un vismaz 40 kg smagi. Tad – pēc baltās pūkas izkrišanas – tie uzsāk patstāvīgas gaitas jūrā.
Rīgas zoodārza pelēko roņu pārim Kristai un Puikam mazulis dzimst katru otro gadu. Bieži zoodārzam nākas uzņemties arī jūras krastā izskalotu un savainotu ronēnu aprūpi, kuru palīdz finansēt Ventspils pilsēta. Šogad, pateicoties stabilajai ledus segai Baltijas jūrā pie Sāmsalas un Rīgas jūras līča ziemeļrietumos, ronēniem dabā briesmas draud salīdzinoši mazāk nekā pavasaros pēc netipiski siltām dienām, un šogad zoodārzā vēl pagaidām nav nogādāts neviens ronēns, kuram būtu vajadzīga palīdzība.
