Siltā un saulainā pavasara diena pār rumbu lecošās vimbas var redzēt ar neapbruņotu aci, bet, ja tomēr vimbu dejas gribas redzēt tuvāk, tad var izmantot tālskati.
Šis dabas radītais maģiskais skats Kuldīgā katru gadu pievilina daudz interesentu. Praktisku aci uz to savulaik paskatījās hercogs Jēkabs, – saglabājušies nostāsti, ka 1640. gadā viņš izgudrojis pirmo ierīci Eiropā zivju ķeršanai gaisā, katru dienu trīs reizes no murdiem izņemot līdz pat simt zivīm.
Pagājušā gadsimta 20. un 30.gados rumba pat sadalīta privātos posmos, kur katrs tad licis savu no kārklu klūgām pīto grozu.
Šajos laikos gan tas vairs nav iespējams.
Saudzē zivis
Lai saudzētu zivju resursus, rumbas apkārtnē makšķerēt vairs nedrīkst, bet lejpus tiltam līdz pat Abavas ietekai Ventā noteikta licencētā makšķerēšana. Šī nodarbe joprojām Kuldīgā ir lielā cieņā. Šai brīdī galvenais loms ir vimbas, vienā reizē drīkst paturēt septiņas.
Sastaptais makšķernieks no Tukuma Andrejs Doveiks stāstīja: "Muškāpuri, tādi mazie variantiņi, varbūt slieciņa derēja, motelīts un tā tālāk, visādas niansītes. Tas, ko es neesmu apguvis, – ļoti vienmērīgi pludināt straumē, man tas diemžēl neizdodas."
Jaunie licencētās makšķerēšanas noteikumi minētajā posmā spēkā stājušies aprīļa sākumā. Salīdzinot ar iepriekšējiem, ir vairākas izmaiņas. Piemēram, vairs nav paredzētas nedēļas nogales licences, bet līdz 200 atļaujām palielināts sezonas licenču skaits.
Taimiņus drīkst makšķerēt tikai ziemas-pavasara sezonā, iegādājoties atsevišķu licenci, lomā paturot vienu, savukārt lašu makšķerēšana ir aizliegta.
"BIOR" pētnieks Kaspars Abersons skaidroja: "Vimbu resurss ir stabils, tā savā ziņā ir labā vēsts, sliktāk ir ar lašiem, ar lašu populāciju ir pavisam traki, tāpēc rosinājām lašu makšķerēšanu pārtraukt tanī pašā licencētās makšķerēšanas posmā."
Lai uzraudzītu, vai makšķernieki ievērojuši visus noteikumus, regulārās pārbaudēs dodas gan Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, gan Kuldīgas novada pašvaldības policija. Aprīlī jau bijuši pieci reidi un trim cilvēkiem izrakstīti administratīvā pārkāpuma protokoli. Martā kādam makšķerniekam par pārsniegtu iegūto vimbu skaitu – nopietns sods.
VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes galvenais inspektors Jānis Sprugevics sacīja: "Ļoti jāuzmanās, jo zaudējumi par zivīm nodarīto kaitējumu ir lieli, plus vēl papildu sods, tā kā vīrietim bija 11 zivis virs normas, tad tas rezultējās ap 1000 eiro sodā."
Lai arī skats ar lecošajām vimbām ir aizraujošs, rumba zivīm ir nopietns šķērslis.
Cik vimbām to izdodas pārvarēt, nav zināms, jo katru gadu apstākļi atšķiras.
"Tās, kas netika pāri rumbai, spiestas nārstot vietā, kas viņām varbūt tik ļoti nepatīk, bet arī tās, kas tika pāri rumbai, cik ļoti viņas ir nomocījušās, cik ļoti efektīvs būs tas viņu nārsts, vai viņām ikru kvalitāte nav samazinājusies, to jau arī neviens nezina," skaidroja "BIOR" pētnieks Kaspars Abersons.
Vimbu lēkšana pār rumbu būs vērojama aptuveni līdz maija sākumam.
