Urbānā biškopība Rīgā attīstās. Latvijas Radio ciemojas pie biškopja Āgenskalnā

Aizvadītajā nedēļā sociālajos tīklos vairākkārt parādījās iedzīvotāju fiksēti bišu spieti Rīgas ielās, kas pieķērušies pie kāda pilsētas nama, koka zara vai staba. Tas tādēļ, ka maija beigas un jūnija sākums ir spietošanas laiks, kad bišu karaliene ar savu saimi meklē jaunas mājas un apmetas pagaidu vietās. Spieta bites nav agresīvas, taču biškopji aicina īpaši tuvu tās nepētīt, bet ziņot glābējiem vai biškopjiem.

Latvijas Radio ciemojas pie biškopja ĀgenskalnāSintija Ambote

    Biškopim Valdim Janovam bišu drava iekārtota Āgenskalnā uz ģimenes viesnīcas jumta. Stropu skrejās redzama aktīva bišu satiksme, jo tieši šobrīd līdzās vienā no rajona ielām saziedējusi milzu liepu aleja. Janovs ir viens no biškopjiem, kas dodas savākt bišu spietu, ja tāds parādījies pilsētā. Viņš atzīst, ka, pateicoties siltajam laikam, Rīgā tieši šonedēļ nācies doties pēc vairākiem spietiem Vecrīgā un citviet pilsētas centrā.

    Janovs skaidro, ka mēdz būt gadi, kuros bites spieto izteiktāk. "Tas ir tāpat kā ir ābolu gads vai sēņu gads," viņš skaidro. Rīgā izsaukumi uz bišu spietiem bijuši trīs dienas pēc kārtas.

    "Bites uzvelk bišu māšu kanniņas un piespiež bišu māti dēt viņās oliņas. Un tad izaudzē jaunās bišu mātes. Kad viņas taisās šķilties, esošā bišu māte savāc spietu un lido meklēt jaunas mājas, atstājot iepriekšējās jaunās karalienes pārziņā," stāsta bitenieks. Viņš norāda, ka no vienas saimes var būt vairāki spieti ar pēcspietiem.

    "Kad es biju Jēkaba kazarmās, tur, manuprāt, bija pēcspiets iemeties tajā terasītē iekšā. Pie viesnīcas "Latvija", ko es noņēmu, jau bija tāds riktīgs spiets," stāsta Janovs.

    Viņš skaidro, ka bites spieta ķekarā lielākoties nav agresīvas, turklāt pilsētas biškopji dravo ar miermīlīgām bišu rasēm. Neprofesionāļiem spietu savākt gan neiesaka un īpaši piekodina, ka to nevajadzētu darīt bez speciālā aizsargapģērba un spieta kastes. Savukārt iedzīvotājus aicina pārāk tuvu spietus nepētīt, bet ziņot Biškopības biedrībai vai glābšanas dienestam par tā atrašanās vietu.

    "Spiets var meklēt jaunās mājas pāris stundas vai arī tieši otrādi - vairākas dienas. Bez iemesla viņas neuzbrūk, nav jau zināms, varbūt kāds cits jau ir viņas paspējis nokaitināt. Tāpēc tur selfijus taisīt piecu centimetru attālumā no spieta varbūt nebūtu pārāk ieteicams. Ja spiets iemetas tādā vietā, ko ir viegli aizsniegt, piemēram, pie trepēm, tad tas ir risināms. Bet, ja viņš ir kaut kur sarežģīti augšā - padsmit metrus no zemes ozola zarā, tad labāk viņu laikam vienkārši likt mierā. Lai viņš tur orientējas, saprot, kur viņi grib atrast to dobumu, jaunās mājas, un viņi aizlido prom," stāsta biškopis.

    Urbānā biškopība kopumā Eiropā attīstās, secina biškopis. Arī Rīgā ir arvien vairāk jumtu un pagalmu, kur izvietoti bišu stropi.

    "Uz vairākiem viesnīcu jumtiem es zinu, ka ir. Un arī piepilsētā, Dārziņos. Un Āgenskalnā ir arī Vācu ģimnāzijai stropiņi uz jumta. Tas arī ir tāds ļoti izglītojošs process jaunatnei. Tā kā urbānā biškopība pamazām attīstās. Tā nekad nebūs kvantitatīva, jo ienesumi pilsētā nav samērojama ar rapšu laukiem Jelgavā vai reģionā. Dažreiz cilvēki pārspīlē ar to sterilitāti pilsētā, kad viss ir jānosmidzina, jānogalina jebkurš lidojošs vai rāpojoši insekts. Un tas ir traki," uzsver Janovs.

    Viņš vēl piebilst, ka pilsētnieki, kas vēlas iepazīt bišu dzīvi, var ielūkoties biedrības mājaslapā – strops.lv, kas arī mēdz izziņot atvērto dravu dienas pie pilsētas biškopjiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti