Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Gudrons

Telpā grūti koncentrēties un sāp galva? Visticamāk, vainojama ogļskābā gāze

Vidēji cilvēks ieelpo 15 līdz 20 reizes minūtē, tātad gaisa kvalitāte, lai kur mēs atrastos, būtiski ietekmē veselību. Ir mēraparāti, kas var pateikt mums priekšā, ja gaisa kvalitāte ir slikta.

"SAF Tehnika" biznesa attīstības daļas vadītājs Toms Kalderovskis iepazīstina ar aparātu, kas darbojas pēc luksofora principa un mēra CO2 koncentrāciju gaisā - telpās un apkārtējā vidē. Kamēr rādījums ir zem 1000 vienībām, gaisa kvalitāti var uzskatīt par labu. Dzeltenais līmenis no 1000 līdz 1400 jau ir uz robežas, bet sarkanais - virs 1400 - nozīmē, ka jau ir steidzami jārīkojas, atverot logu. 

Hārvadas universitātē ir veiks pētījums, kā dažādi CO2 līmeņi telpā mūs ietekmē. Apmēram pie 950 PPM (miljona daļām) CO2 koncentrācijas kognitīvā spēja samazinās par 15%, bet, kad tiek pārsniegts 1400 PPM, kognitīvā spēja samazinās uz pusi.

Nevēdinātās, pārpildītās telpās jūtam diskomfortu - var sākt sāpēt galva, zūd koncentrēšanās spējas, parādās miegainība.

Gaisa kvalitātes mērītāja uzrādītie rezultāti dažādās vietās krasi atšķiras. Pat salīdzinoši tukšā sabiedriskajā transportā CO2 daļiņu skaits pārsniedz vēlamo normu. Automašīnā tas var ļoti strauji sasniegt pat 3000 PPM, arī mājās šie mērījumi strauji mainās un darba kabinetā CO2 daļiņu skaits var strauji pieaugt.

Nacionālajā bibliotēkā gaisa kvalitātes līmenis tikai nedaudz variē, bet visur ir normas robežās, tātad šeit ir 24 grādu temperatūra, 37% gaisa mitrums, kas varētu būt nedaudz augstāks, savukārt CO2 rādītājs ir ļoti labā līmenī.

Veselības inspekcija divos gados ir apsekojusi 41 skolu, 118 mācību telpas, lai noskaidrotu, kāds mācību telpās ir CO2 līmenis un cik laba vai slikta ir ventilācija.

Veselības inspekcijas vides veselības analītiķe Maija Ladeiko atzīst, ka apmēram trešajā daļā telpu ir ļoti kritiska situācija, rādītājam pārsniedzot 2000 PPM. Tas liek domāt, ka šādās telpās ir ļoti steidzami vajadzīga vēdināšana, tātad jānodrošina intensīva gaisa apmaiņa. Rādītājs līdz 1000 PPM, tiešām iekļaujoties normās, pētījumā bija tikai kādās 12 telpās.

tātad rezultāti tiešām ir slikti.

Viens iemesls, kāpēc CO2 koncentrācija ir tik liela, ir neelpojošie jaunie plastikāta logi,

tāpēc īpaša uzmanība ir jāpievērš telpu vēdināšanai. Būtiska problēma ir pārpildītās klases - 30 skolēni 30 kvadrātmetru  telpā, bet no 2020. gada 1. septembra būs prasība, ka katram bērnam jābūt vismaz diviem kvadrātmetriem telpas.

SIA "Maxima Latvija" valdes loceklis Jānis Vanags pastāstīja, ka ikvienā veikalā Latvijas klimatiskajos apstākļos ir jāuztur iekšējais klimats, ko nodrošina īpašas sistēmas. Tu nav nekas slēpjams, ka veikalniekiem ir ārkārtīgi liela interese, lai klienti veikalā justos labi un pēc iespējas ilgāk uzkavētos, jo, tad ir lielāka iespēja, ka viņi kaut ko vairāk nopirks. 

Bet kā ar smakām ostu vai ražotņu tuvumā un gaisa kvalitāti pilsētā? Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga informēja, ka gaisa kvalitāti valstī uzrauga un monitorē Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, savukārt VVD kompetencē ir uzraudzīt uzņēmumus, kam dotas atļaujas veikt piesārņojošas darbības - rūpniecisko darbību un dažādu loģistiku, kuru rezultātā gaisā izplatās smaku piesārņojums vai putekļu daļiņas.

Kopš gada sākuma VVD ir saņēmis vairāk nekā 400 sūdzību par smakām, bet par pamatotiem atzīti 32 iesniegumi. Ja iedzīvotājs ziņo par kādām smakām, VVD inspektori dodas uz notikuma vietu  ar attiecīgu mēraparātu. Inspektori visbiežāk dodas pārbaudēs uz Vecmīlgrāvi un Mīlgrāvi.

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma sektora vadītājs Kalvis Avotiņš iepazīstina ar inspektora masku, kurā tiek piegādāts tīrs skābeklis, bet ārējā gaisa ieplūde tiek regulēta, līdz sāk sajust smaku. 

Uzņēmumiem pašiem ir uzdots monitorēt un kontrolēt gaisa kvalitāti.

Valsts vides dienestam Ventspils brīvostā ir tehniski vislabāk attīstītas aplikācijas, lai tiešsaistē varētu sekot līdzi smaku izmaiņu mērījumiem.

Baklāne-Ansberga atgādina, ka noteiktie gaisa piesārņojuma normatīvi paredz vērtēt pārkāpumu nevis stundas vai diennakts režīmā, bet ir atļauts noteikts piesārņojuma reižu skaits gadā vai mēnesī. Līdz ar to vienu incidentu, kad uzņēmuma darbības rezultātā smaka pārsniegta, vēl nevar traktēt kā pārkāpumu.

Par traucējošām smakām ir jāziņo, lai inspektori dotos pārbaudēs un liktu piesārņotājiem to novērst. Bet, atrodoties telpās, mēs bieži vien pat neiedomājamies, kādu gaisu mēs elpojam, tādēļ ikvienam labāk lieku reizi telpu izvēdināt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti