Speciālisti: Latvijai ir paveicies ar teritoriju - radona līmenis ir zems

Radons ir dabiska radioaktīva gāze bez smaržas un krāsas. Niecīgās devās tā izdalās no zemes dzīlēm. Eksperti vērtē, ka ģeopolitiskais izvietojums Latvijai mazina bažas par vides piesārņojumu ar radonu, taču tā daudzums tiks novērtēts šī gada pētījumā.

"Radonu izstaro ieži, kas satur urānu. Tā faktiski ir dabiska gāze, kuru mēs apturēt nevaram. Tā nāk no zemes ārā. Ja mums ir zemes virsma, apakšā tuvāk vai tālāk mums ir kādi ieži. Tad, atkarībā no iežu tuvuma, mums izcelsies radona gāze," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu zinātniskās laboratorijas vadītājs Jānis Zvirgzds.

Pastaigājoties pa ielu, radons nekādu kaitējumu cilvēkam nevar nodarīt. Problēmas var rasties, ja šī gāze uzkrājas telpās un tā tiek ilgstoši ieelpota.

Pagrabi ir vietas, kur radona līmenis mēdz būt visaugstākais, tādēļ ārzemēs, piemēram, pagrabi tiek aprīkoti ar vēdināšanas sistēmu.

Ja māja uzbūvēta bez pagraba, tas nenozīmē, ka radons nevarētu nonākt dzīvojamās telpās. "Lai novērstu kaitīgās gāzes ietekmi uz veselību, novēršam, lai neiekļūst telpās. Izvietojam aizsargekrānus, piemēram folija veidā. Un līdz ar to mēs panākam, ka gāze apiet apkārt un neuzkrājas telpās," turpina Jānis Zvirgzds.

Zinātnieki uzskata, ka radona ietekmē tiek samazināts cilvēka mūžs. Ilgstoša saskarsme ar radonu var izraisīt plaušu vēzi.

Radonu var saturēt arī dažādi būvmateriāli, piemēram, granīts, marmors, cements, betons un pat ķieģeļi.

Tādēļ ļoti veselīgi ir būvēt koka mājas.

Līdz šim Latvijā nebija veikts visaptverošs pētījums par to, kāds radona gāzes līmenis pie mums sastopams. Bija zināms tikai tas, ka teorētiski ģeoloģiskās situācijas dēļ radona izplatība pie mums esot neliela.

Valsts Vides dienests (VVD) nupat 500 mājsaimniecībām visā Latvijā izdalījis mēraparātus, ar kuriem tiek mērīts radona līmenis iekštelpās.

Beidzot Latvijā, kā to prasa Eiropas Savienības (ES) normatīvi, būs lielāka skaidrība par radona līmeni un vai tā dēļ būs nepieciešams mainīt, piemēram, būvniecības standartus. Daudzās citās valstīs radons rada gana daudz problēmu.

"Problēmu vairāk ir Beļģijā, Īrijā, Čehijā, Zviedrijā, kur, piemēram, nav iespējams iegādāties māju, ja nav veikti pētījumi, un arī pārdot," stāsta VVD Radiācijas drošības centra (RDC) pārstāvis Andris Romans.

Mēraparāti, kas Latvijā izdalīti 500 mājsaimniecībām, ir tikai pirmais solis, lai apzinātu situāciju ar radona klātesamību Latvijā. Geigera skaitītājs izplata specifisku skaņu. Savukārt pētījumā sarūpētie aparāti strādā klusi un nemanāmi. Radona mērījuma rezultātus varēs noteikt tikai pēc vairākiem mēnešiem speciālā laboratorijā Zviedrijā.

"Pēc 1.februāra 2017.gadā mēs sazināsimies ar katru mājsaimniecību un informēsim par mērījuma rezultātiem. Ja būs paaugstināts, tad veiksim vai nu izbraukumus, vai sniegsim rekomendācijas, kā būtu iespējams samazināt radona gāzi mājsaimniecībā, veicot preventīvus pasākumus," skaidro RDC pārstāvis Andris Romans.

Dati būs pieejami arī publiski, lai ikvienam iedzīvotājam būtu skaidrs, kuros Latvijas reģionos radona līmenis ir augstāks un kur zemāks. 

Radons ir sastopams arī ūdenī – sevišķi tajā, kas tiek sūknēts no ūdens dzīlēm, tādēļ Latvijā šobrīd tiek veikti visaptveroši ūdens kvalitātes mērījumi.

Ūdens pārbaudes veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). "Vispirms ir jānotecina ūdens," raidījumam "Vides fakti" rāda LVĢMC hidrologs Armands Bernaus. "Pēc tam ieliek šļauciņu pudelē, lai piepildās. Tur var būt gaiss un, otrs, lai no ūdens vada ienāk svaigs ūdens."

Pēc tam speciālists ķeras klāt šļircei. "Iesūc paraugu," savas darbības komentē Armands Bernaus: "Un tad… Tur jau kaut kas ir. Jā, tas ir šķidrums uz analīzēm, un tajā iebāž šļirci un lēnām iespiež iekšā."

Kad tas ir paveikts, trauciņi ar paraugiem ceļo uz laboratoriju, kur tie vispirms tiek rūpīgi nosvērti.

Tālāk paraugi aiziet uz sagatavošanu. Tautas valodā runājot, tas tiek izkratīts. "Tālāk definē paraugus," skaidro LVĢMC Laboratorijas vadošais analītiķis Andris Abramenkovs.

Pēc tam tos ievieto speciālā aparātā analizēšanai. Pēc sešām stundām datora ekrānā iespējams ieraudzīt neredzamā un nesajūtamā radona līmeni ūdenī. "Re, kur viņš ir. Pirmajā un otrajā paraugā uzrāda 17,746 un 17,538," rāda analītiķis Abramenkovs, piebilstot, ka tas nav nekas bīstams: "Ūdens ir dzerams. Šis rādītājs ir krietni zem limitiem."

Šobrīd visā Latvijā tiek apsekoti lielo pilsētu galvenie ūdens apgādes objekti.

Pirmie rezultāti rāda, ka augstākais radona līmenis bijis 20 bekereli, kamēr pieļaujamā norma ir 100.

Lai gan pētījuma rezultāti būs zināmi aptuveni pēc gada, eksperti atzīst, ka satraukumam nav nekāda pamata, jo Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies ar teritoriju, kurā dzīvojam. Radona līmenis šeit ir zems.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti