Viens no bīstamākajiem pēdējo gadu dabisko biotopu kaitēkļiem ir Spānijas kailgliemezis. Latvijā tas pirmo reizi konstatēts pirms 12 gadiem. Tagad tas jau daudzviet ir ievērojami savairojies, jo īpaši Zemgalē un Kurzemē. Pāvilostas iedzīvotāja Mairita Horna ar Spānijas kailgliemežiem cīnās jau vairākus gadus, bet par spīti tam šo bezmugurkaulnieku skaits pieaug arvien straujāk.
"Nu visnotaļ, no visām pusēm skatoties, tā ir briesmīga nelaime Latvijai. Tas, ka mēs galā netiksim, to mēs esam pieņēmuši. Mēs varam vienīgi viņu skaitu samazināt," sprieda Horna.
Pagājušajā gadā Spānijas kailgliemeži apsēda arī Nacionālo botānisko dārzu, teritorijā ielienot pa vienu stūri. Botāniskā dārza vadītājs un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns atzina, ka situācija arī šogad nav patīkama.
"Viņi mums ir jūtami pavirzījušies uz priekšu. Līdz ar to mēs to stūri intensīvi pļausim nost. Iespējams, ka lietosim arī gliemežu preparātus, kas jau ir pakaisīti, un kas ir feremol tipa – dzelzs un vara savienojumi –, kurus var izmantot. Ar to, ka tu ej un kaut ko meklē, viņus nav iespējams apkarot. Tas daudzums ir pārāk liels," atzina Svilāns.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece Digna Pilāte apstiprināja, ka šogad Spānijas kailgliemežu ir kļuvis vairāk. Tam par iemeslu ir labvēlīgi klimatiskie apstākļi. Eksperte atzīmēja, ka šiem bezmugurkaulniekiem visvairāk patīk mitināties mazdārziņos, kuros ir plaša augu daudzveidība.
Iedzīvotāji, kuri saskaras ar šiem kaitēkļiem, ir aicināti vērsties DAP. Tā pārstāve Santa Rutkovska informēja, ka šogad Spānijas kailgliemezis reģistrēts vairāk nekā 70 jaunās vietās. Pērn attiecīgajā periodā par jaunām vietām saņemts divreiz vairāk ziņojumu. Rutkovska apgalvoja, ka abu gadu statistiku salīdzināt nav korekti, jo jāņem vērā laikapstākļi. Viņa ir novērojusi, ka siltā un sausā laikā pārvalde saņem ļoti maz ziņojumu, turpretim mitrā laikā cilvēki ar ziņojumiem vēršas ievērojami biežāk.
Taču pētniecei Pilātei ir cits uzskats: "Ja pagājušajā gadā tiešam bija šis uzsaukums ziņot un cilvēki ziņoja aktīvi un ar cerību, ka viņiem palīdzēs, tad šogad ziņo ar tādu – nu ja, mēs jau jums sakām, bet droši vien jums tas tikai statistikai vajadzīgs."
Pilāte norādīja, ka šo kaitēkļu apkarošana pagaidām norit tikai individuāli. Cīnīties ar tiem palīdz arī dažas pašvaldības. Taču pētniece atzina – Spānijas kailgliemežu ierobežošana maksā dārgi.
"Regulāri šie līdzekļi jāiegulda. Tas nav vienreizējs pasākums. Ja šī suga ir ieviesusies, tad jārēķinās, kā es pati kādreiz saku, tad līdz sava mūža galam, ja tu tur dzīvo, tad arī tev tavs dzīves ritms, ja tu gribi, lai tev dārzā kaut kas izaug, ir jāpakārto šī gliemeža dzīves ritmam," stāstīja pētniece.
Pilāte akcentēja, ka lielu problēmu sagādā nekoptie privātīpašumi, kuru teritorijās masveidā attīstās Spānijas kailgliemeži. Taču pagaidām pašvaldības zemes īpašniekus var tikai lūgt teritoriju sakopt. Lai to apkarotu valsts līmenī, nepieciešams šo kaitēkli pieskaitīt pie invazīvām sugām. Savukārt tam pagaidām trūkst regulējuma, par kuru jau ilgāku laiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nevar vienoties. Pētniece Pilāte atzina, ka sabiedrība tāpēc kļūst arvien skeptiskāka.
VARAM pārstāve Alda Ozola piekrita, ka process, lai Spānijas kailgliemezi iekļautu invazīvo sugu sarakstā, ir ieildzis. Tas tādēļ, ka trūkst 30 000 eiro. Regulējums pašvaldībām ļautu uzlikt par pienākumu zemju īpašniekiem veikt aktīvas darbības, lai apkarotu šo kaitēkli. Ozola gan atklāja, ka darbs virzās uz priekšu, un šo kaitēkļu ierobežošana visā valstī varētu sākties nākamajā gadā.
"Valsts institūcijas arī ir gatavas iesaistīties kontroles pasākumos un informēt par to, kādas metodes ir efektīvās vai tamlīdzīgi. Bet, ja ir privātīpašums un privātas teritorijas, būs vajadzīga īpašnieku vai tiesisko valdītāju aktīva rīcība," skaidroja Ozola.
Spānijas kailgliemezi var mēģināt apkarot dažādi. Dabai nekaitīgākais veids ir savākt tos ar rokām un ievietot slēgtā traukā ar sālsūdeni. Eksperti aicina to darīt cimdos, jo šim kailgliemezim ir īpaši biezas gļotas, ko nomazgāt no rokām būs gandrīz neiespējami. Tos apkarot var, arī izmantojot ķīmiskas vielas, taču tādā gadījumā jābūt uzmanīgiem, vai necietīs apkārtējie augi un dzīvnieki.
