Stāsti

Talsu sākumskolai jaunas skolas formas ar tautastērpa elementiem

Stāsti

Ārstiem un medmāsām gripas laikā par savu veselību jāgādā pašiem

Nosauktas gada dabas vērtības

Smirdīgā rožvabole, āpsis un niedrāji – kāpēc šogad godās tieši šīs dabas vērtības?

Dabas organizācijas izvirzījušas gada dabas vērtības - tās ir dižraibais dzenis, āpsis, niedrāji, purva atālene un smirdīgā rožvabole. Kā ik gadu, gada statusu piešķir, lai vērstu arī iedzīvotāju uzmanību uz konkrēto sugu vai dzīvotni. Mērķis nav izcelt tikai kritiski apdraudētās dabas vērtības, bet arī pašsaprotamās, lai tās nekad nenonāktu apdraudēto vidū neapdomīgas lauksaimnieciskās darbības vai cilvēku neuzmanības dēļ. 

Latvijas Dabas fonds (LDF) par gada dzīvotni šogad izvēlējis niedrājus, kas ir nozīmīga dzīvesvieta vairākām aizsargājamām putnu sugām – lielajam dumpim, niedru lijai vai mazajam ormanītim. Ezeros ligzdojošajiem putniem un zivīm nozīmīga ir mozaīka – slēgtas un atklātas ūdens virsmas platības, kas samazinās ezeru aizaugšanas dēļ.

"Tas ir biotops, kurš lēni, subcesijas gaitā un cilvēku darbības rezultātā pārmainās,  jau sākot no padomju laiku intensīvās lauksaimniecības, kuru piekopj arī patlaban, un arī mežistrāde veicina barības vielu izskalošanos.

Gala rezultātā ezeros ienāk šīs barības vielas un veicina niedrāju pastiprinātu augšanu un veidojas ļoti lieli vienlaidu niedrāju masīvi.

Tas savukārt ir piemērots tikai atsevišķām dabas sugām. Zaudējot mozaīku, šī dzīvotne vienkārši kļūst sausa un vienveidīga," stāsta fonda eksperts Jānis Reihmanis.

Savukārt gada putnu izraudzījusies Ornitologu biedrība, un šogad īpaši izcelta parasta un visiem pazīstama meža putnu suga – dižraibais dzenis. Gada gaitā plānots noskaidrot arī putna izplatību, iesaistot iedzīvotājus, lai datus varētu nodot arī Eiropas ligzdojošo putnu atlantam.

Dzīvnieku kategorijā Latvijas Dabas muzejs šogad izvirzījis izplatītu un nebūt ne apdraudētu sugu – āpsi, un āpša gadā iecerēti vairāki pasākumi bērniem un ģimenēm, norādīja zoologs Jānis Ozoliņš

"Āpsis ir ļoti piemērots gada dzīvnieka statusam. Par šo dzīvnieku ir maz informācijas, šo dzīvnieku ir daudz un kaitējumu viņi nenodara viņu specifiskā nakts dzīves veida dēļ. Turklāt viņi nebūt nekonkurē ar cilvēkiem – medniekiem vai lauksaimniekiem.

Iespējams, no āpša šogad mums, cilvēkiem, ir vērts asociatīvā līmenī mācīties tradīcijas, stabilitāti, teritorijas pastāvību," norādīja Ozoliņš.

Par gada kukaini ir pasludināta smirdīgā rožvabole – ap centimetru gara, melna ar bronzas spīdumu, skarabeju dzimtas vabole. Latvijas Entomoloģijas biedrība vērš uzmanību uz klimata pārmaiņām, jo šī it kā dienvidu suga pēdējo 30 gadu laikā arvien izplatījusies visā Latvijā un tālāk ziemeļos.

Vēl Botāniķu biedrība gada auga statusu piešķīrusi purva atālenei. Tas ir lakstaugs ar dzīslotām ziedlapām un vēdekļveida putekšņlapām. Baltais zieds aug atālā, kas ir pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugusi zāle.

Augs ir indīgs un zieds smaržo tikai siltos saules staros, bet ne vakarā. Purva atālene aug dabiskās mitrās pļavās un kaļķainos zāļu purvos.

Ir izpētīts, ka šis augs spēj izplatīties no viena zālāja uz citu tikai tad, ja zālāji viens no otra nav tālāk par kilometru. Sugu var saglabāt nākamajām paaudzēm, tikai regulāri apsaimniekojot mitrās pļavas un ganības, stāsta botāniķe Valda Baroniņa.

"Kā zināms, šie dabiskie zālāji Latvijā kļūst arvien retāki tieši neapsaimniekošanas dēļ. Ja tas netiek regulāri pļauts vai ganīts, tad šie zālāji vienkārši aizaug ar krūmiem un kokiem un izzūd. Otrs iemesls ir meliorācija jeb nosusināšana. Arī tā veicina šīs augu sugas iznīkšanu, jo tai vajadzīgs mitrs biotops.

Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai zemnieki apsaimniekotu ne vien lielās sēto zālāju platības, kuras vieglāk nopļaut, bet arī rūpējas par mazāk pieejamām laucītēm vai mitrām vietām, kuras grūtāk apsaimniekot," norāda Baroniņa.

Par iepriekš uzskaitīto gada dabas vērtību novērojumiem vides organizāciju pārstāvji aicina iedzīvotājus gada garumā ziņot portālā dabasdati.lv, pievienojot arī fotogrāfijas un aprakstus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt