Rīta Panorāma

Skype saruna ar tieslietu ministru Jāni Bordānu

Rīta Panorāma

Skype saruna ar volejbolistu Hermanu Egleskalnu par volejbolu Francijā Covid-19 laikā

Lasītājus iepriecina "Lielā Latvijas sēņu grāmata"

Sēņot var arī pavasarī! Iesaka lielās sēņu grāmatas autores

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Atvēršanas svētkus svin „Lielā Latvijas sēņu grāmata” - līdz šim vērienīgākais izdevums par sēnēm latviešu valodā. Kuras sēnes no visa plašā klāsta grāmatā iekļautas un pēc kādiem kritērijiem notika izvēle, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" stāstīja grāmatas autores, Latvijas vadošās mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere.

Grāmatā, ko savā 175. jubilejas gadā izdod Latvijas Dabas muzejs sadarbībā ar „Karšu izdevniecību Jāņa sēta”, iekļauti vairāk nekā 730 sēņu sugu apraksti ar fotogrāfijām.

“Latvijā kopumā varētu būt ap 4000 sēņu, ietverot arī raugus, pelējumus, dažādas augu slimības un tā tālāk. Makroskopiskās sēnes, ko varam saredzēt ar neapbruņotu aci, varētu būt pāri 2000,” stāstīja mikoloģe  Dāniele.

“Diemžēl visas sēnes grāmatā nesatilpa. Izvēlējāmies tik daudz, lai būtu pārstāvētas visas sēņu grupas - ne tikai cepurīšu sēnes, bet arī piepes, kaussēnes, korallenes, pūpēži un citas,” par grāmatas tapšanu stāstīja Dāniele. “Protams, daļa palika aiz borta – visas vienā grāmatā satilpt nevar,” piebilda autore.

Viens no izvēles kritērijiem bija tāds, vai autoru rīcībā ir sēnes fotogrāfija. “Pārsvarā izvēlējāmies savējās, apmēram 30 cilvēki palīdzēja ar fotogrāfijām, kādu mums nebija,” norādīja mikoloģe.

Dāniele vairāk aprakstījusi cepurīšu sēnes, savukārt mikoloģe Diāna Meiere – visas pārējās. “Man svešākas un interesantākas ir tās, ko Diāna aprakstīja. Diānai tās - ko aprakstīju es,” atzina Dāniele. Meiere stāstīja, ka grāmatā ir iekļautas vairākas kolēģu un citu interesentu atrastas sēnes, ko mikoloģe pati dabā nav redzējusi.

“Varētu teikt, ka mēs sēņojam 12 mēnešus gadā, jo mūsu sēņošana atšķiras no tradicionālās – muzeja kolekcijai vācam sēnes visu gadu. Mūs interesē sēņu daudzveidība,” teica Meiere.

“Arī ēšanai paredzētās sēnes varbūt pazīstam nedaudz vairāk. Zinām, kas ir ēdams tad, kad nav tradicionālās sēņu sezonas. Piemēram, laba ēdama sēne ziemā ir samtainā ziemene, kuru var atrast gan decembrī, gan janvārī,” norādīja sēņu pētniece.

Viens no tukšākajiem periodiem ir laiks pirms pavasara sēņu parādīšanās, bet arī tad pazinēji mežā var ko atrast. Šogad neparasti lielas un daudz sastopamas bija tradicionālās pavasara sēnes agrenes.

“Šobrīd ir sākušas augt bisītes, par kuru piemērotību ēšanai joprojām viedoklis atšķiras. Mans un Initas viedoklis ir tāds, ka labāk nevajadzētu riskēt. Neskatoties uz to, ka daudzi tās ēd, ar šīm sēnēm var arī saindēties. Pamazām sākas lāčpurnu sezona - tās gan ir labas, ēdamas sēnes,” apliecināja Meiere.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti