To vairākus gadus pētījuši gan Vides risinājuma institūta speciālisti, gan arī zinātnieki no Somijas un Čehijas. Secinājums – ezerā ir slikta ūdens kvalitāte, par ko vasarās liecina intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana, gan arī tā saukto balto zivju populācijas dominējošais pārsvars. Lai pasargātu plēsīgās zivis – līdakas un zandartus, no maija Burtnieka ezerā spēkā stājušies jauni noteikumi makšķerniekiem, kā arī uzsākta balto zivju nozveja.
„Man meita nosponsorēja šo braucienu – nu, tukšā… Viņa saka - atved man zivtiņu, bet, vai tad es atvedu? Nekā es neatvedu, tukšs...” Valmierietis Uldis Skrastiņš sastapts, atgriežoties laivu bāzē no rīta copes, un pieredzējušais makšķernieks stāsta, ka lomi vairs nav tik bagāti, kā kādreiz: „Es to ezeru pazīstu jau no 1967.gada, no pagājušā gadsimta, tad zivis bija.”
Zinātnieki, kas pētījuši ezeru, secina, ka šobrīd ezerā dominē baltās zivis, plauži, raudas, kas sastāda pat 85 procentus no ezera zivju daudzuma. Un līdz ar to, kā stāsta Vides risinājumu institūta pētnieks Matīss Žagars, arī rodas problēmas:
„Lielās baltās zivis uzrušina grunti, it kā iemaisot atpakaļ ūdenī barības vielas un viņu saduļķojot, pasliktinot ūdens kvalitāti; un tās mazās baltās zivis izēd zooplanktonu, tādus mazus vēzīšus.”
Lai samazinātu balto zivju īpatsvaru, sadarbībā Somijas kolēģiem, ezerā uzsākta balto zivju melioratīvā nozveja, kas savā ziņā Latvijā ir jaunums. Apjoms, ko te paredzēts nozvejot, ir iespaidīgs, tas savukārt arī radījis satraukumu, vai ar to netiks nodarīts ezeram kaitējums. Stāsta Burtnieku novada izpilddirektores vietnieks Jānis Ķibermanis:
„Mums ir paredzēts, ka mums katru gadu līdz 280 tonnām jānozvejo būtu, bet no tā nav jābaidās, bet jāskatās, ka ezers ir 4000 hektāru, tā ir salīdzinoši liela platība. Tas izmainīs šo zivju sastāvu.”
Balto zivju nozveja gan nav vienīgais solis, domājot par līdaku un zandartu skaita palielināšanu ezerā. Reizē ar maiju, kas ezerā ir arī līdaku copes laiks, ir spēkā stājušies arī jauni noteikumi makšķerniekiem. Galvenās izmaiņas – ierobežojumi velcēšanai no laivas, mainīti licenču veidi un samazināts arī paturamā loma skaits.
„Varēs maijā paturēt trīs līdakas, nevis kā ierasts piecas. Iemesls - samazināt makšķernieku noslodzi uz plēsīgajām zivīm. Noteikumos arī nāk klāt tas, ka maijā vairs nedrīkst velcēt; velcēt drīkst, bet tas ir vienīgi izņēmums ar airiem. Viens no galvenajiem iemesliem tas, ka maijā ar velcēšanu ļoti daudz zandartus noķer, to izkontrolēt ir ļoti grūti, tādēļ mēs izšķīrāmies par šādu soli,” stāsta Ķibermanis.
Vēl šopavasar ezerā ar bojām iezīmētas vairākas lieguma vietas, kur vispār aizliegts makšķerēt un braukt ar laivu:
„Tās ir vienas no populārākajām zandartu nārsta vietām, tad makšķernieki parasti arī maijā cenšas noķert tos zandartus, kad viņi nāk uz nārstu; tad viņi ir salīdzinoši lieli - lieli eksemplāri, kas ir tās vaislas zivis. Pēc 15.jūnija bojas tiks noņemtas un tajās vietās drīkstēs atkal brīvi makšķerēt.”
Burtniekā sastaptajiem makšķerniekiem ir savs viedoklis par jaunajiem noteikumiem.
- Nu trīs līdaciņas pietiek, priekš kam tad vairāk, kur liksi.
- Es domāju, ka tīri labi, mazāk ņemt, vairāk laist atpakaļ, makšķerēšana jau ir sports.
- It kā cilvēku stipri mazāk nekā citus gadus, tas laikam tāpēc, ka trīs zivis [var ņemt]… Rīdziniekiem, visiem pārējiem nav jēgas braukt tik tālu, tāpēc, ka tikai trīs zivis.
- Noteikumi ir normāli, bet vajadzētu būt līdzsvaram, kāpēc makšķerniekiem uzliek, bet ne zvejniekiem, ja vieniem ir liegums, tad arī otriem [vajadzētu].
- Kas saistās ar ierobežojumiem uz konkrētām ezera teritorijām, es domāju, ka ir ļoti pareizi. Pēdējos gadus, kad dominējošā zivs ezera vidū paliek tieši zandarts, tad ir neprātīgi atļaut šo zandartu kustināt, braucot pāri, velcējot.
Vēl kāds jaunums tiem, kas netīko pēc zandartiem un līdakām - šogad ieviesta jauna sezonas bezmaksas licence makšķerēšanai ezerā no krasta.
‘’Viņu vienīgais ierobežojums ir, ka nedrīkstēs paturēt zandartu un līdaku, šis mūsu solis ir vienīgi tas, lai pēc iespējas vairāk cilvēkus iesaistītu, lai paņemtu to balto zivi,” saka Ķibermanis.
Aizvadītajā gadā iegādāto licenču skaits liecina, ka Burtnieku apmeklējuši ap 9000 makšķernieku, un pērnajā maijā lomos kopumā bija aptuveni pusotra tonna līdaku.
