Ludzas novada iedzīvotāja Sandra Novika dabas veltes izmanto mājražošanā. Sākotnēji ar paziņu un interneta palīdzību apgūtas senās tradīcijas, un gan priežu čiekuru, gan pumpuru tējas un sīrupi gatavoti ģimenei, līdz pamazām uzsākta uzņēmējdarbība un dalība tirdziņos.
Par priežu pumpuru ievākšanu gan mājražotājai zināšanu trūkstot, un viņa norādīja, ka gribētos, lai nozares speciālisti vairāk izglīto sabiedrību. "Es nezinu, kā tos pareizi lasīt, lai mēs nenodarām arī skādi mežam un kokiem," pauda mājražotāja.
To, ka priežu pumpuri noder veselības stiprināšanai, taču ir svarīgi tos ievākt pareizi, uzsvēra arī uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM) pārstāvis Vilnis Otvars.
Kategoriski aizliegts pumpurus plēst jaunaudzēs, jo īpaši – no jauno priedīšu galotnēm.
"Ir dzirdēts, ka ir nopostītas pat veselas jaunaudzes, praktiski, kā gājuši, tā visi gala pumpuri ir nokniebti. Tas traucē augšanu, traucē kokam," norādīja LVM Madonas iecirkņa mežkopis Vilnis Otvars.
Noteikumi paredz, ka priedei, no kuras ievāc pumpurus, jābūt vismaz trīs metrus augstai. Mežu speciālists tā noteikšanai izmanto paša pielāgotu makšķeri, savukārt iedzīvotājiem iesaka pie koka izstiept roku un pēc izjūtām šo garumu reizināt vismaz divas reizes.
Kniebjot pumpuriņus priedes apakšējos zaros, kokam nekādi bojājumi netiks nodarīti, skaidroja Vilnis Otvars. Tāpat pumpurus droši varot iegūt vietās, kur veiktas jaunaudžu kopšanas, krājas kopšanas un kailcirtes.
Lai arī šī ziema atšķirībā no iepriekšējām ieilga, pumpuru veidošanos tas neietekmēja, un tos jau var vākt.
Jāatceras, ka priežu pumpurus un jebkuras citas dabas veltes saudzīgi drīkst ievākt savās, “Latvijas Valsts mežu” teritorijās vai iepriekš vienojoties un saskaņojot darbību ar mežu īpašniekiem.
