Kaut arī klimata pārmaiņas uzņem apgriezienus un ziemas kļūst siltākas, sildīt mājokļus vēsā laikā mums vajadzēs vēl ilgi. Tas var radīt lielu daudzumu CO2 emisiju. Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā no Krievijas gāzes grib atteikties pat tie, kurus klimata pārmaiņas neinteresē. Lai arī iemesli var būt dažādi, virziens ir viens – atteikties no fosilā kurināmā apkurei.
“Šobrīd mēs esam tikuši tik tālu, ka 50% no saražotās siltumenerģijas tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Pēdējais gads, kad 100% siltumu nodrošināja gāze, bija 1998. gadā,” skaidroja “Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš.
AS “Rīgas siltums” ir plāns atteikties no gāzes līdz 2030. gadam. Lai arī “Rīgas siltuma” plāni un arī reāli spertie soļi izklausās pārliecinoši, jo liela daļa siltuma tiek saražota arī no šķeldas, jāpatur prātā, ka ne visu centrālās apkures siltumu Rīgā ražo šis uzņēmums. ““Rīgas siltuma” ražotnes ir tikai Daugavas kreisajā krastā. Daugavas labajā krastā mēs iepērkam siltumenerģiju. Iepirktais ir 68% no visas Rīgā saražotās siltumenerģijas,” norādīja Elliņš.
Lielākais siltumenerģijas piegādātājs labajā Daugavas krastā ir AS “Latvenergo”, kas termoelektrostacijā ražo elektrību un arī siltumenerģiju. Tur gāzei ir ļoti liela nozīme. ““Latvenergo” pamatresurss termoelektrostacijās ir gāze. Šķeldu mēs tur nededzinām. Mums gan ir viena šķeldas siltumstacija, kas piegādā siltumu centrālajai siltumapgādei. Pēdējos gados vairākas tādas ir tapušas ar kopējo jaudu pāri 100 megavatiem, kas jau šobrīd nodrošina centrālajai siltumapgādei siltumu,” skaidroja AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Daudzās pašvaldībās siltuma ražotāji grib atteikties no gāzes un kurināt vairāk šķeldu.
Salaspils ir viena no pašvaldībām, kur lielāko daļu siltuma saražo no šķeldas. Uz Latvijas fona tā izceļas arī ar to, ka ir vienīgā vieta, kur siltumu mājokļiem ražo saules kolektori. “Aptuveni piektā daļa no piegādātās siltumenerģijas tiek iegūta no saules. Vēl mums ir 70% šķeldas katlumājas un atlikušie 10% ir dabasgāze. Šobrīd mēs ļoti aktīvi pētām siltumsūkņus, kā arī redzam potenciālu vēja enerģijai. Mums ir svarīgi no vēja iegūt elektrību, ar ko darbināt savas iekārtas,” pieredzē un plānos dalījās SIA “Salaspils siltums” projektu vadītāja Renāte Bražinska.
Lai nodrošinātu, ka saulainā dienā saražotā enerģija nepazūd, tā tiek uzkrāta īpašās akumulācijas tvertnēs, ļaujot piecas diennaktis nodrošināt pilsētas patēriņu. 2021. gadā jūnijā un jūlijā Salaspilī simtprocentīgi varēja nodrošināt karsto ūdeni tikai no saules, netērējot ne grama šķeldas vai gāzes. Salaspilī centrālajai apkurei ir pieslēgti 83% mājsaimniecību.
