Sods var sasniegt vairākus miljonus
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030. gadam.
"Visai Latvijai kopā ir noteikts, cik tad dažādas piesārņojošās vielas tonnās drīkst emitēt. Un problēmas iezīmējas Rīgā, arī Liepājā un Rēzeknē," atzina VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga norādīja, ka Eiropas Komisija (EK) jau vairākus gadus norāda un gaisa kvalitātes problēmām Rīgā. "Soda sankcijas vēl nav tāpēc, ka visu laiku tiek piedāvāti jauni risinājumi un apņēmības, ka Rīga atrisinās tās gaisa kvalitātes problēmas.
Vienā brīdī tas vadzis var lūzt un visai valstij var nākties maksāt par neizdarītajiem darbiem."
Jautāti, cik lielus sodus EK varētu piemērot saistībā ar Eiropas Savienībā (ES) noteikto gaisa kvalitātes prasību pārkāpumiem, VARAM valsts sekretāra vietniece atzina: "To šobrīd ir grūti pateikt. Tas pieņēmums ir, ka tie noteikti ir vairāki simti tūkstoši, līdz vairākiem miljoniem eiro."
Pieslēgt pie centralizētās apkures
Esot jāizvērtē transporta ikgadējās ekspluatāciju likmes, lai mudinātu cilvēkus no veciem dīzeļa auto pārsēsties uz videi draudzīgākiem spēkratiem, kā arī jāveicina velo celiņu un stāvparku jeb "park & ride" attīstība. Apkures sezonā gaisa kvalitāte īpaši pasliktinās rajonos, kur tiek izmantotas vecās malkas krāsnis.
"Diemžēl tās krāsnis ir slikti uzturētas daudzos gadījumos. Arī malkas kvalitāte ne vienmēr ir pietiekami laba. Bieži vien cilvēki kurina arī lietas, ko nevajadzētu kurināt – atkritumus, arī mēbeļu gabalus," teica Brizga. VARAM valsts sekretāra vietniece piebilda:
"Pirmais būtu maksimāli pieslēgt šīs te mājas, kur ir individuālā apkure, centralizētajai apkures sistēmai."
VARAM norādīja, ka pieslēgšanos centralizētajai apkures sistēmai varētu atbalstīt valsts un meklēt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Kur to nav iespējams izdarīt, ir jāveicina iedzīvotājus nomainīt savas apkures sistēmas uz efektīvākām, kur būtu jāiesaistās arī pašvaldībām.
Lielā mērā pie gaisa piesārņojuma veicināšanas ir vainojams transports, taču ļoti būtisku problēmu rada arī cietā kurināmā izmantošana, lai mums mājās, dzīvokļos vai veikalos būtu silti.
RTU "miglas aparāts" un siltināšana
Rīgas Tehniskajā universitātē tiek strādāts pie kādas filtrēšanas sistēmas. "Mēs pašlaik Rīgas Tehniskajā universitātē izstrādājam inovatīvu tehnoloģiju, ko mēs saucam par miglas aparātu," stāstīja RTU vadošais pētnieks Vladimirs Kirsanovs.
Šī tehnoloģija ļauj noķert pat 80% no cietajām daļiņām, kas ir kaitīgas mūsu veselībai un, iespējams, tuvā nākotnē, šāda vai līdzīga filtrēšanas sistēma būs obligāta.
"Arī ēku siltināšana noteikti palīdz, jo tad vienkārši ir mazāk jākurina.
Diemžēl daudzas no Āgenskalna vecajām koka ēkām ir ļoti vāji siltinātas, un līdz ar to tā apkure ir tiešām vajadzīga intensīva,
lai kaut kādu komforta līmeni noturētu," teica Brizga.
Gaisa piesārņojuma līmenis Latvijai tuvākajos gados ir jāsamazina, ja negribam maksāt simtiem tūkstošu lielus sodus. Tas attiecas gan uz apkures iekārtu izmantošanu un ekspluatāciju, gan transportu, jo ES noteiktās prasības par gaisa kvalitāti Latvijai ir jāpilda.
