Aptuveni pusstundas braucienā no Rīgas centra, tuvu Vecmīlgrāvim atrodas dabas liegums „Vecdaugava”. Šī ir valsts zeme, kuru apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde.
No stāvvietas pļava vēl jāsameklē. Eju pa mežu, sekojot pēdām. Zāle tikko izmīdīta. Ceru, ka eju pareizā virzienā.
Drīzumā iznāku no meža un ieraugu nopļautu sienu. Paejot aiz krūmiem, redzama liela pļava. Tur jau strādā talcinieki.
„Tikko sākām! Viss kārtībā, darbi notiek!” uz jautājumu, kā iet, atbild Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Aija Balandiņa.
„Ej nu, ej nu - pirms Jāņiem sākām, nopļāvām,” iebilst pārvaldes pārstāvis Gints Starts.
“Nopļaušana jau tā kā atsevišķi, bija jāpagaida, lai izžūst,” skaidro Aija.
Novākt izkaltušo sienu no pļavas palīgos aicinājuši brīvprātīgos. Atsaukušies ap 15 cilvēku. Talkā piedalās arī bērni.
„Es atbraucu pastrādāt. Beidzot kaut ko padarīt, nevis mājās visu laiku sēdēt. Jā, man patīk šāds darbs. Labāk, nekā mājās sēdēt, neko nedarīt. Es grābju sienu,” stāsta astoņus gadus vecais Haralds, kuram rokās liels grābeklis.
Kamēr vecāki strādā, viņš kopā ar brāli un auklīti atbrauca palīdzēt sakopt pļavu. Zēns šādā darbā iesaistās pirmo reizi un saka - gribētu iesaistīties arī citreiz.
Arī Baiba ir brīvprātīgā. „Ļoti agrā bērnībā bijis laukos siens vākts, un ļoti gribējās īstenībā. Pati esmu biologs un pārgājienus organizēju, un līdz ar to arī gribas tomēr kaut ko darīt. Izmēģināt to, kas kādreiz ir bijis,” atzīst Baiba.
Sienu mašīnā ar dakšām samet pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Gints Starts.
„Mums Latvijā ir šī brīnišķīgā lieta, ka divus trīs gadus nepapļauj zāli, tad tur mežs sāk augt ar laiku,” saka Starts.
Lai nezaudētu pļavas, talkas dalībnieki palīdzot dabai.
„Ārstniecības augi arī var augt tikai šādās pļavās, kur ir sugu daudzveidība,” skaidro Starts.
Pēdējos gados šo pļavu sākuši pārņemt krūmāji, arī invazīvās sugas. Piemēram, viena zeltslotiņa var nogatavināt vairāk nekā tūkstoš sēklu un strauji nomākt citus augus, kaitējot arī kukaiņiem. Pārvaldes eksperte Elīna Deksne stāsta, ka pērn ar brīvprātīgajiem veica pļavas atjaunošanas darbus.
„Liegums ir nozīmīgs putniem un arī ļoti daudziem kukaiņiem. Šeit, piemēram, ir jumstiņu gladiola, jūrmalas armērija, kas ir tādas retas un īpaši aizsargājamas sugas,” stāsta Deksne.
Ar Aiju Balandiņu un Elīnu Deksni dodamies aplūkot jumstiņu gladiolu.
„Piemēram, jūrmalas armērija bija. Mēs pavasarī šeit bijām, un viņa šeit bija parādījusies, ko pavasarī, piemēram, mēs nenovērojām,” atklāj Deksne.
“Tagad jau ir noziedējusi, iespējams, ka vairs neieraudzīsim, bet toties gandrenes zied, kas ir indikators tam, ka zālājs ir labs,” piebilst Aija Balandiņa.
Nonākam pļavas malā: „Šī te – jumstiņu gladiola.”
Vairākas samērā garas puķes violeti sārtiem ziediem. Plūkt nedrīkst.
Dabiskās pļavas Latvijā strauji izzūd, stāsta Deksne.
“Pirms kādiem 100 gadiem varbūt bija 30% dabisku pļavu Latvijā, jo bija citādāka saimnieciskā darbība. Bet šobrīd tas skaits un apjoms ļoti mazs, kādi 0,7 % varbūt no visas Latvijas teritorijas,” atzīst Elīna Deksne.
Cilvēki vairs netur daudz govju, nav tik daudz mazo saimniecību, skaidro Balandiņa.
„Mēs visi ļoti gribam attīstīties, bet mēs visu laiku attīstāmies uz dabas rēķina. Tā ir tā nelaime. Un mēs nekādīgi negribam saprast to, ka dabas vērtības iet strauji mazumā. Tas straujums tiem cilvēkiem, kas strādā šajā jomā, ir labi zināms, un mēs ar bažām skatāmies, vai mums vēl būs nākamās paaudzes un vai mēs vēl varēsim uz šīs zemeslodes dzīvot,” saka Balandiņa.
Viņa arī stāsta, ka dabā viss savā starpā saistīts. Ja kaut kas viens aiziet bojā, tad var neizdzīvot arī kaut kas cits.
Pārvaldē norāda, ka turpinās aicināt brīvprātīgos sakopt dabas teritorijas un nākamā talka plānota augustā pļavā pie Kaņiera ezera Ķemeru Nacionālajā parkā.
