"Re:Check" uzmanību piesaistīja Zaļo un Zemnieku savienības valdes locekļa Ringolda Arnīša ieraksts "Facebook":
"Egles raud Gaujas Nacionālajā parkā. Jo tās grauž Egļu astoņzobu mizgrauzis, kamēr piebeigs..Un raud arī citas egles, jo zina, ka cilvēks nenāks palīgā. Gaujas Nacionālais parks ir kļuvis par EGĻU KAPSĒTU."
Atbildē uz kādu komentāru Arnītis raksta, ka tad, ja nepieciešams, ir arī jācērt, jādedzina vai jādara kas cits, lai neciestu vēl lielākas platības.
Cits viedoklis ir Dabas aizsardzības pārvaldei, kas parku apsaimnieko.
"Gaujas Nacionālajā parkā nav tāda situācija, ka par visām varītēm visās vietās būtu šobrīd jāveic egļu ciršana vai kaut kādas citas darbības, lai ierobežotu šo kaitēkli," norāda pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Viņa skaidro, ka parkā ir dažādas zonas – arī dabas lieguma un rezervāta zonas, kur mērķis ir saglabāt dabas dažādību. Tādēļ kokus cirst nav plānots.
"Tie koki nokalst, viņi varbūt sākotnēji vizuāli izskatās nepievilcīgi.
No dabas viedokļa tas nav kaitējums, jo tā ir papildu barības bāze citiem dzīvniekiem, kukaiņiem, putniem un tamlīdzīgi.
Tā kā attiecībā uz šo meža kaitēkļu ierobežošanu, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, – ir jāpieiet tai ļoti uzmanīgi. Ir jāsaprot, kurā gadījumā runa ir par saimniecisko mežu un kurā gadījumā ir runa par dabisku mežu vai biotopu," uzsver Strode.
Parka teritorijā ir arī privātīpašumi, taču, tur saimniekojot, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam. Pašlaik Saeimā gan rosināti likuma grozījumi. Ja tos pieņems, cīnīties ar mizgraužiem varēs, plānu neveidojot.
Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits stāsta, ka parka lieguma zonā tiešām skartas visas egles. Viņš norāda, ka tas nebūtu nekas briesmīgs, taču kaitēklis izplatās arī lieguma zonas apkārtnē. Tā izplatību veicinot arī no padomju laikiem iesakņojušies mīti par pareizāko cīņu ar mizgrauzi. Viens no tiem – ka no tā var tikt vaļā, nocērtot atsevišķus kokus. Patiesībā tas šos kukaiņus tikai pievilinātu.
"Katrs koks, kuru nocērt, atstāj smaržas tādas, kur tiem mizgraužiem vairoties, viņi nāk, viņi vēl vairāk paliek klāt," skaidro "Silavas" pētnieks Šmits.
Smagi skartas egļu audzes jācērt pilnībā. Ja tuvumā ir vēl kāda audze, ko gribas sargāt, cirtē ar Valsts meža dienesta palīdzību jāizvieto īpaša ķīmiska viela jeb feromonu slazdi, kas kaitēkli pievilina. Savukārt, ja postījumi ir nelieli – vien atsevišķi koki – visticamāk, mizgrauzis atradis jau bojātus kokus un uz blakus eglēm neizplatīsies.
