Ārpus Rīgas

Preiļu pils atjaunošanai ar domes ņemto kredītu nepietiks

Ārpus Rīgas

Ar aktīvu informēšanu darbību uzsāk Latgales speciālā ekonomiskā zona

Piekrastē lielākā apjomā varēs zvejot jūrasgrunduļus

Piekrastē lielākā apjomā varēs zvejot jūras grunduļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Piekrastē lielākā apjomā varēs zvejot jūras grunduļus, kas ir invazīva suga Baltijas jūrā. Piemēram, Liepājā daļēji ir apmierinātas zvejnieku prasības palielināt zvejas tīklu skaitu jūras grunduļu zvejai. Valdības apstiprinātās izmaiņas, kas ļaus Liepājas, Dundagas, Saulkrastu un Rucavas novada pašvaldībām mainīt piekrastes zvejas limitus, stājās spēkā no šī gada 1.janvāra.

"Ir palielināti tīkli par 30 gabaliem Liepājas pilsētā tieši grunduļu zvejai. Zinām, ka jūrā ir savairojusies šī invazīvā suga. Zvejnieki pastiprināti vēlas izzvejot šo zivi, tāpēc papildus ir piešķirts šis te zvejas limits.” Tagad no kopējā zvejas tīklu limita grunduļu zvejai ir atvēlēti 80 tīkli, pārējie 152 ir citu zivju zvejai, skaidro pašvaldības pārstāve.

Kāda ir pašvaldības funkcija saistībā ar zvejas tīklu sadali zvejniekiem, izklāsta Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece:

„Pašvaldības funkcija ir piekrastes zvejniekiem saskaņā ar viņu pieprasījumiem sadalīt Ministru kabinetā noteikto limitu konkrētai pašvaldībai un noslēgt zvejas tiesību nomas līgumus.”

Piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis Liepājā ar tīkliem grunduļu zveju uzsāka pirms diviem gadiem.

„Pirmais gads bija eksperimenta veidā. Pagājušā gadā sākām nopietnāk zvejot, bet tā ar stāvvadiem piezvejās bija arī iepriekš. Šīs zivis lielā daudzumā jau ir vismaz gadus desmit,” stāsta Kadeģis.

Pakāpeniski tiek risināts jautājums, kur likt šīs noķertās zivis. Joprojām jūras grunduli zvejniekiem nav viegli un izdevīgi pārdot. Latvijā tā ir bijusi mazāk pazīstama zivs. Kāda ir situācija, skaidro zvejnieks.

„Gāja eksportam zivju miltiem. Mums ar tīkliem tas uzreiz neatmaksājas, cenas nav galīgi.  Zvejojam intensīvi pavasarī divus mēnešus. Ja pazūd noiets, tad neko nedarām, jo citu zivju tajā laikā nav. Tas ir aprīlis. Latvijā maz viņus pērk. Pārsvarā sasaldē un eksportē,” skaidro Kadeģis.

Lielāks tīklu daudzums, kas prasīts, ir vajadzīgs tajos brīžos, kad ir pieprasījums pēc šis zivs, skaidro zvejnieks. Taču daudz lielākas raizes  piekrastes zvejniekiem šobrīd sagādā roņi, kas šogad tiek novēroti īpaši lielā skaitā.

„Noķeram to, ko nozogam roņiem," saka Kadeģis. "Tik daudz roņu kā šogad, nav bijuši. Par to runā ilgāk nekā desmit gadus. Tas jau nav tikai Liepājā, citur ir vēl lielākas problēmas. Ja pie zivju bara ir arī roņi, tad vari paspēlēt vienā dienā visus savus jaunos tīklus.”

Roņi jau gadiem ilgi rada zaudējumus zvejniekiem. Ir bijušas runas par zaudējumu kompensēšanu, taču pagaidām neesot skaidrības, kā to izdarīt, saka zvejnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti