Zivis var būt gan ļoti sociālas, gan vientuļnieces, viss atkarīgs no konkrētās sugas, norādīja Putnis: “Šos barus veido un vairāk socializējas maza izmēra zivis, kas barojas ar planktoniem, un tad pretstatā ir sugas, kas neveido barus, tās ir plēsīgās zivis, tās uzturas atsevišķi pa vienai.”
Zivīm – atšķirībā no, piemēram, putniem – baros nav konkrēta vadoņa. Zivis ievēro tikai to, ka viņām ir jāuzturas noteiktā attālumā vienai no otras un ka ir jākustas sinhroni. Zināma komunikācija, lai signalizētu par briesmām vai barību gan ir nepieciešama, un zivīm ir vairāki mehānismi, kā to panākt. Viens no tiem ir skaņas signāli.
“Zivis nav mēmas, zivis spēj izdot skaņas, ļoti daudzas sugas spēj. Zivij ir vairāki uzbūves elementi, kas palīdz radīt skaņu. Būtiskākais elements ir peldpūslis,” norādīja Putnis.
Lai labāk izprastu, kā tas notiek, peldpūsli var salīdzināt ar bungām, tādu nospriegotu virsmu, un ap šo peldpūsli atrodas muskuļaudi, ar kuru palīdzību var ar ļoti augstu intensitāti šo virsmu ievibrēt, radot skaņas.
“Protams, tās skaņas ir tādas mūsu ausij kā ar vēdera trokšņiem saistītas, ļoti pieklusinātas un urkšķošas, bet zivis komunicē tādā veidā un spēj nodot gan briesmu signālu, gan signālu par barošanos, vairošanās gatavību,” skaidroja Putnis.
Tāpat zivju sasvstarpējā komunikācijā liela nozīme ir vizuālajam izskatam – krāsām. Putnis skaidroja, ka zivis ļoti labi vizuāli spēj atpazīt savas sugas īpatņus un identificēt tos. Tāpat zivis sazinās arī ar uzvedību, raidot dažādus ķermeņa signālus.
Savukārt lielā dziļumā, kur ir tumšs, zivīm parādās jaunas maņas, kas iedarbojas uz redzi, piemēram, spēja spīdēt, Putnis norādīja:
“Viena no tādām funkcijām vairākām sugām ir bioluminiscence jeb spēja imitēt gaismu ar speciālu šūnu palīdzību, kas ļauj atpazīt savas sugas īpatņus un piesaistīt barības objektus.”
Salīdzinoši nesen zivīm atklāta arī fluorescence. “Ūdenī iespiežas gaisma, visbiežāk tas ir zilās gaismas spektrs, kas ūdenī visdziļāk iespiežas, un ir zivis, kurām ir šī fluorescence – noteiktas molekulas, kas spēj šo zilā spektra gaismu pārveidot uz garāka viļņa garuma gaismu,” skaidroja Putnis.
Cilvēks ar aci to neredz, jo nepieciešami speciāli filtri, kas noņem zilo apgaismojumu, taču atsevišķām zivju sugām šādi filtri dabiski izveidojušies tīklenē, un viņas šo izstaroto fluorescences gaismu redz.
“Dabā tas izskatās tā, ka zivis uztver zilo gaismu un no ķermeņa izdala neona zaļu krāsu, oranžu, sarkanīgu, dzeltenīgu krāsu ļoti intensīvā skalā,” piebilda Putnis un atklāja, ka zinātnieki paši sākumā nevarējuši noticēt šim atklājumam, domādami, ka uzņemtos attēlus ar spīdošajām, krāsainajām zivīm kāds ir iepriekš apstrādājis.
