Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārrobežu projektā ar lietuviešu kolēģiem aizvadītajā vasarā dažādos laika posmos apsekotas un pētītas sešas mazās hidroelektrostacijas Latvijas upēs.
Pētījums apstiprinājis, ka mākslīgās ūdens svārstības ir postošas ūdens faunai.
Turklāt, ja tās ir straujas un ļoti īsā laika posmā, tiek aizskaloti gan ūdens dzīvnieki, gan iznīcināti biotopi, stāstīja centra Iekšējo ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste, projekta ECOFLOW vadītāja Linda Fībiga.
Pētnieki lauku darbos “redzēja, kā tas izskatās dabā, galvenokārt mazūdens periodā vasarā, piemēram, vienā upes posmā konstatējām, ka visa gultne bija noklāta ar tukšām gliemeņu čaulām, tas nozīmē, ka kādā brīdī tām nebija ūdens vispār, un zivs vēl var aizpeldēt, bet gliemene nekur diži tālu nevar tikt”.
Novērotas arī straujas ūdens līmeņa svārstības, pusstundas laikā pat par metru, stāstīja Fībiga. Tas ietekmē krastu zonas, savukārt uzplūdinājumi rada temperatūru atšķirības, jo stāvošais ūdens ir siltāks nekā tekošais. Savukārt lašveidīgajām zivīm patīk vēsāks ūdens, skaidroja projekta vadītāja.
Šobrīd, izsniedzot saimnieciskās darbības atļauju, mazajām HES nosaka minimālo ūdens plūsmas daudzumu, kas jānodrošina slūžās.
Fībiga piebilda, ka šī brīža atļautie caurplūdumi ir ievērojami mazāki, nekā nepieciešams biotopu saglabāšanai.
Aprēķinos patlaban netiek ņemtas vērā vēsturiski izveidojušās augu, dzīvnieku un mikroorganismu prasības noteiktajā teritorijā. Ekoloģisko caurplūdi kopš 2006. gada rēķina zinātniskā institūta BIOR eksperti, kas arī piedalījās projektā, tostarp arī institūta pētnieks Kaspars Abersons.
“Esam rēķinājuši, bet mums ir bijušas problēmas pamatot savus aprēķinus ar konkrētajiem datiem. Un šis projekts ir lielisks, jo mēs tikām pie metodes, ar kuru varam paskaidrot – kāpēc tik, un pamatot ar konkrētiem cipariem, ka netiks sasniegti kādi vides aizsardzības mērķi vai neizaugs kādas zivis,” skaidroja Abersons.
Viņš atzina, ka daudz kur prasības vispār nav rēķinātas, un viņš nevar izskaidrot, kāpēc tā.
Patlaban valstī ir ap 150 mazo HES. Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Irbes ieskatā pētījums nav objektīvs, jo pētītas tikai sešas hidroelektrostacijas, turklāt nav salīdzināmu datu daudzgadu periodā.
Tāpat HES saimnieki norāda uz citiem upju ekosistēmu ietekmējošiem faktoriem, piemēram, ka upes ir jātīra un jānodrošina iespēja ūdenim vispār plūst cauri.
Viņš sacīja, ka dažu nesaprātīgu likumu dēļ mums vairs “nav upes, bet kaut kādi brikšņos un krūmos ieauguši grāvji”.
Otrā problēma esot tā, ka valstī jau 40 gadus nav domāts par meliorācijas sistēmu uzturēšanu, kas arī veicināja upju aizaugšanu.
Savukārt Makšķernieku asociācijas vadītājs Alvis Birkovs vērtē, ka mazo HES ietekme uz zivju resursiem ir neapšaubāma, jo tie gluži vienkārši ierobežo zivju migrācijas iespējas. Vienlaikus Birkovs norāda uz valstī iztrūkstošiem normatīviem par privātīpašumā esošo mazo upju apsaimniekošanu.
Pēc viņa teiktā, ir iznīcinātas daudzas zivju nārsta vietas, un problēma kļūst lielāka arī no klimata pārmaiņu viedokļa. Piemēram, pagājušajā vasarā zem mazajiem HES daudzviet ūdens vispār nebija.
Vides ministrija apstiprina, ka šī gada laikā plāno strādāt kopā ar projekta ekspertiem, apspriežot normas, kas būtu piemērojamas visiem HES operatoriem, vienlaikus ņemot vērā, ka pētījums veikts Lielupes un Ventas baseina upēs un tādēļ rekomendācijas nevar tieši attiecināt uz visu pārējo baseinu upēm.
