Ķepa uz sirds

5 gadi patversmē līdz dzīve dod otro iespēju – savu īsto cilvēku sagaida arī sunīte Lada!

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

Mērkaķis, pūce vai puma – ko nozīmē turēt eksotisku zvēru?

Pāra sapnis par briežiem aiz loga noved pie vesela zoodārza Daugavpilī

Natālija Bogdanova un Aleksandrs Koločovs ir ģimene jau četrus gadus. Savukārt trīs gadi ir viņu abu lolojumam – eksotisko dzīvnieku zooloģiskajam dārzam Daugavpilī. Lai arī Natālija apgalvo, ka parka idejas un izveidošanas iniciators ir Aleksandrs, precīzi vairs nevarot noteikt, kurā brīdī privātais zoodārzs kļuvis par viņu abu hobiju.

Šobrīd abi parka saimnieki vairs nerēķina, cik tieši viņu īpašumā ir eksotisko putnu un dzīvnieku. Paši smej – galvenais, ka zinot, cik pavisam parkā ir voljēru, un cik katrā spārnoto vai astaino radību.

Jauni dārza iemītnieki ierodas teju uzreiz pēc tam, kad Aleksandrs atļaujas nedaudz pasapņot.

Natālija stāstīja: "Viņa sapnis bija – gribētu skatīties pa logu un redzēt, kā brieži staigā. Lūk, brieži mums tur tagad staigā. Tā viens pēc otra. Pēc tam strausus sagribējās. Nopirkām strausus. Gribam dzīvnieku. Piemēram – pumu. Atrodam. Meklē. Atrodi. Un atvedam. Ceļam voljērus."

Atrast un iegādāties kādu eksotisko dzīvnieku nav tas sarežģītākais uzdevums. Vislielākās rūpes sākas brīdī, kad jaunais zoodārza iemītnieks ir ieradies mājās.

"Paši dzīvnieki nav ļoti dārgi. Ļoti dārga ir uzturēšana. Un voljēri. Pirms iegādājies tādu dzīvnieku, jāpadomā, ar ko tu barosi. Veikala vistiņu viņi neēd. Liellopa gaļu. Labu vistas gaļu ēd," viņi pastāstīja.

Saimniekiem plēsēju ēšanas paradumi ir ikdiena, tomēr bieži vien izbrīna apmeklētāju reakcija: "Cilvēki staigā un komentārus raksta:  "Mēs gājām, bet tur beigts cālis zemē guļ." Mēs arī pērkam saldētus un atkausējam, izbarojam. "Tur žurka bija zemē." Tad es atbildēju uz komentāru: ''Jūs gribat staigāt un redzēt, ka te makaroni un kotletes būs zemē? Putniem?''  Nesaprotu... Kāds uzraksta: "Bērns ieraudzīja, gandrīz zaudēja samaņu…" Bet kāpēc jūs atbraucāt pie plēsējiem? Ko jūs gribat te ieraudzīt?"

Ļoti daudziem šķiet, ka neatņemama zoodārza apmeklējuma sastāvdaļa ir dzīvnieku barošana. Diemžēl viesus, kuri ieradušies ar maizi vai citu nepiemērotu barību parka iemītniekiem, Natālijai nākas sarūgtināt, skaidrojot, ka putnus un zvērus lieki piebarojot, var viņiem kaitēt.

"Viņiem visiem liekas, ka dzīvnieki ir badā. Kaza, lai cik tu viņai dotu ēst, viņa vienalga blēs, prasīs. Var pat neēst to barību, bet tikko cilvēks pieiet, skrien. Nezinu, alkatība tā ir vai kas cits," viņa norādīja.

Tieši tāpat vienmēr ir jāskaidro un jābrīdina, ka nevajag mēģināt paglaudīt skaisto pumu vai it kā mīlīgo karakala lūsi. Arī pūkainā pūce negrib, ja to aiztiek. Var palikt pat bez pirkstiem, jo plēsīgo zvēru daba un rīcība ir neparedzama.

Natālija Bogdanova un Aleksandrs Koločovs ar pūci.

Saimnieki savus mīluļus pazīst, sajūt viņu garastāvokli un zina, ko no katra var sagaidīt, kas viņiem patiks, bet ar ko nebūs mierā.

Pērtiķis Iļjuša zoodārzā nonāca pēc tam, kad bija turēts kā rekvizīts, ar ko bērni varēja fotografēties. Savā iepriekšējā krātiņā pērtiķis varēja tikai piecelties kājās. Pastaigām vietas nav bijis. Tāpat kā citiem pērtiķiem, arī Iļjušam nepatīk, ja aiztiek viņa ēdienu.

Kurš no četru vilku bara ir galvenais, nekļūdīgi var noteikt pēc pārējo vilku uzvedības. Bet tad redzams, ka Aleksandrs pirms ieiešanas krātiņā mazliet vilcinās. Saka, ka pēc tā saucamās mīļošanās drēbes esot sadīrātas. "Ķepai uz sirds" nākas saimnieku pierunāt iepazīstināt ar vilkiem.

Dzīvnieki noteikti ir patiesāki nekā cilvēki, pārliecināti abi zoodārza īpašnieki. Tie mīluļi, kurus Natālija un Aleksandrs ir uzaudzinājuši no pirmās dienas, uztver abus kā savus vecākus. Pārējie – kā labus draugus un barotājus. Savukārt Natālijai un Aleksandram viss lielais pulks putnu un dzīvnieku ir kā pašu bērni. Natālija par sevi smej, ka ar katru viņa sarunājas citādākā balsī un citā toņkārtā: "Tas ir kā ar bērnu. Ar vienu tu tā, ar citu citādāk. Tieši tāpat ar dzīvniekiem."

Zooloģiskais dārzs paņem visu brīvo laiku. Saimniece neslēpa, ka reizēm, īpaši vakaros, uznāk nogurums un šķiet, ka neko vairs negribas. Bet no rīta sliktās domas ir aizmirsušās un pagaisušas. Tad atkal var droši kalt nākotnes plānus, kuros ir sapnis izmitināt pie sevis lauvu un lāci.

Abi nespēj iedomāties, ko iesāktu bez saviem pāviem, pūcēm, papagaiļiem, pērtiķiem, pumas, kazām, lapsām, zirgiem, vilkiem, karakaliem un pārējiem mīluļiem.

Ķepa uz sirds

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti