2022. gada balsojumā piedalījies konkursa vēsturē rekordliels balsotāju skaits – 769 212, Belovežas gāršas sargam, ozolam Duņinam no Polijas ar 179 317 balsīm iegūstot pirmo vietu. Otro vietu ar 168 274 balsīm ieguva Konkso banketa meža ozols no Spānijas, bet trešo ar 70563 balsīm – Lielais Korķa ozols no Portugāles.
Latvija konkursā piedalījās pirmo reizi. Mūsu Aģes dižozols (lībiski: Aḑā sūrtäm) no Limbažu novada, Vidrižu pagasta ar savu Spēkozola atbrīvošanas stāstu ieguva 27 098 balsis un 16 dalībnieku vidū ierindojās devītajā vietā.
Latvijā konkursu organizēja Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Eiropas fināla balsojums notika no 1. līdz 28. februārim. Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā no konkursa tika izslēgts agresorvalsts pārstāvis Turgeņeva ozols, ko ceremonijā gan pieminēja, bet tam netika izziņoti rezultāti un noteikta vieta.
Latvijas konkursa organizatori sarunās ar Polijas un Portugāles pārstāvjiem, secināja, ka uzvarējušos kokus katrā valstī spēcīgi atbalsta ne tikai koku un to stāstu pieteicēji un attiecīgās valsts konkursa organizētāji, bet arī vietējās kopienas un pašvaldības, kurās ievērojamais koks atrodas. Turklāt ir mērķis kokus, kas piedalījušies Eiropas Gada koka konkursā, iekļaut katras valsts tūrisma informācijas apritē, jo kokiem ir ne vien interesants stāsts un vēsture, bet tos noteikti ir vērts aplūkot arī klātienē.
Konkurss "Eiropas Gada koks" notiek kopš 2002. gada, to rīko ar mežu, zemi, vidi un vēsturi saistītās organizācijas. Konkursa mērķis ir izcelt vecos kokus kā nozīmīgu dabas un kultūras mantojuma daļu, kas ir pelnījusi rūpes un aizsardzību. Atšķirībā no citiem līdzīgiem konkursiem, Eiropas Gada koka konkurss nefokusējas uz koka skaistumu vai vecumu, bet gan uz koka stāstu un tā saistību ar cilvēkiem. Konkursā tiek meklēti koki, kas ir kļuvuši par daļu no kopienas.
