Mielojoties ar bambusa dzinumiem, pandas izskatās pēc lielām rīmām, taču patiesībā - lai izdzīvotu, tās dara visu, ko spēj. Ķīnas Zinātņu akadēmijas, Pekinas zoodārza un Aberdīnas universitātes eksperti izpētījuši kopumā astoņu pandu dzīvesveidu.
Saskaņā ar pētījumu pandu zarnu sistēma sākotnēji bijusi paredzēta gaļas pārstrādāšanai, un tas nozīmē, ka tagad tām izdzīvošanai jāapēd līdz pat 22 kilogramiem augu dienā.
Nav saprotams, kāpēc pandas mainījušas ēšanas paradumus, no fosiliju pētījumiem zināms vien, ka tas noticis pirms aptuveni astoņiem miljoniem gadu. "Izskatās, ka pandām šāda diēta īsti nav piemērota, un ir daudz dažādu spekulāciju par to, kā tās spēj izdzīvot, lietojot tik trūcīgus resursus," vērtē Aberdīnas universitātes Zooloģijas katedras vadītājs, profesors Džons Spīkmens.
Izpētot vielmaiņas rādītājus pandām, kas dzīvo gan nebrīvē, gan savvaļā, zinātnieki noskaidrojuši, ka šiem lāčiem ir neticami zema vielmaiņa, gandrīz tāda pati kā kokos dzīvojošajiem sliņķu sugas pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka 90 kilogramu smags dzīvnieks patērē vien pusi no tās enerģijas, ko izlieto cilvēks ar tādu pašu svaru.
"Iekšas tām ir kā lauvai, tās patiešām ir veidotas gaļas produktiem, bet spēja ēst bambusu ir kaut kāda modifikācija. Tai ir baktērijas, kas pārstrādā celulozi, taču ar to nepietiek, lai no apēstā ēdiena iegūtu daudz enerģijas," skaidro profesors Spīkmens.
Tātad pandas ēd ļoti, ļoti, ļoti daudz, taču uzsūc vien 10 procentus no pārtikas vielām; pārējais iznāk laukā.
Vienlaikus atklājies, ka pirms miljoniem gadu notikusī unikāla ģenētiskā mutācija pandām izraisījusi arī zemu vairogdziedzera aktivitāti. Zināms, ka zems vairogdziedzera hormona līmenis cilvēkiem izraisa nogurumu, pieņemšanos svarā un depresiju. Un tas acīmredzot izpaužas arī pandām.
Kā secina zinātnieki, ņemot vērā savas fizioloģiskās īpašības, pandas attiecībā uz enerģijas tērēšanu ir ļoti rūpīgas. Vairāk nekā pusi dienas tās atpūšas un pārvietojas vien aptuveni 20 metrus stundā.
