Nelegālo būvgružu izgāztuvju sērga – arvien neatrisināta problēma

Ar nelegālo būvgružu izgāztuvju sērgu Latvija ir saskārusies gadiem ilgi un joprojām mežmalās daudzviet var redzēt, ka būvgružu kalni tikai aug. Ko darīt, lai šo problēmu beidzot atrisinātu?

Grēko mājsaimniecības

"Problēma ar būvgružiem Latvijā pastāv. Ne vienmēr tās var saukt par izgāztuvēm. Ļoti bieži  lielāko šādu atkritumu daļu sastāda vietas, kur ir izgāzta viena noteikta krava," norāda Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Laika gaitā dažiem būvgružu maisiem pievienojas vēl daži, tad vēl daži, un jau pavisam drīz ir redzama nelegālā izgāztuve. Sods par būvgružu izmešanu mežā fiziskām personām ir līdz 1000 eiro, bet juridiskām – līdz 2100 eiro.

"Būvgružu nelegāla nonākšana ārpus būvgružu pārstrādes un apglabāšanas vietām būtiski ir samazinājusies. Faktiski problēma, kas ir saglabājusies, ir tikai mazie mājsaimniecību būvgruži, jo

iedzīvotāji, iespējams, nezina, kur tieši tos izmest un kā ar tiem tālāk rīkoties," saka SIA "Eco Baltia grupa" vadītājs Māris Simanovičs.

Skaidrs, ka atkritumiem būtu jānonāk pie atkritumu apsaimniekotāja vai jāaizved tie uz poligonu. Mājā vai dzīvoklī veicot remontdarbus, ir noteiktas prasības, kas ir jāievēro.

"Pie būvniecības ieceres iesniegšanas būvvaldē mēs uzdodam projektētājam norādīt aptuveno būvgružu apjomu, kā arī norādīt vietu, kur šie būvgruži tiks transportēti. Tālāk ir šī būvniecības fāze, kad mēs jau objektā apsekojam un pieprasām, ja tas ir juridiskais darbinieks, uzrādīt līgumus ar izgāztuvēm, kurās būvgruži tiek nodoti. Beigu fāzē pie ēkas vai objekta nodošanas ekspluatācijā mēs arī prasām uzrādīt kvītis, ka būvgruži tiešām ir aizvesti un nodoti, kur tiem ir jāuzglabājas," stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Tomēr ir skaidrs, ka nav iespējams noteikt precīzu būvgružu daudzumu. Turklāt, veicot kosmētisko remontu, izziņa no būvvaldes nav jāsaņem, un tad būvgružiem izsekot ir neiespējami.

Reti kad milzīgi būvgruži nonāk apkārtējā vidē – lielākā problēma ir ar privātīpašniekiem, kas mājās veic nelielus remontdarbus un nieka 300 kilogramus vai tonnu izmet kaut kur mežmalā.

"Ja ir noticis remonts un ir tīri būvgruži, ieliekam sludinājumu un varbūt kāds paņems un aizvedīs, jo varbūt kādam laukos noderēs. Es zinu, ka savulaik būvgruži bija vērtībā – tīri būvgruži. Es runāju par ķieģeļiem, par betoniem," saka Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme.

Konteiners maksājot 120 eiro

Lielās talkas vadītāja uzsver, ka galvenais ir panākt, lai būvgružu vešana uz mežu tiešām kļūtu neizdevīga, un ir vairāk nekā skaidrs, ka būvgružiem nav jānonāk mežos, bet gan izgāztuvē, piemēram, "Getliņos".

Izgāztuvē LTV raidījums "Vides fakti" sastapa dažus vīrus, kuri paši ar savu transportu tur bija aizveduši atkritumus, lai nepiesārņotu dabu. Jautāti, kāpēc nepasūtīja konteineru atkritumu izvešanai,

viens no viņiem vārdā Dainis saka: "Konteiners maksā; lai šo sakrautu – 120 eiro, bet mums tas izmaksā 30 eiro. Ir starpība, pareizi?"

Tomēr viena no problēmām, ar kuru nākas saskarties, ir tāda, kādi atkritumi tur tiek atvesti – ir jāatceras, ka uz izgāztuvi nedrīkst vest, piemēram, šīferi vai krāsu spaiņus, kas ir bīstamie atkritumi un ir jāved citur.

"Lielie atkritumu apsaimniekotāji, transportētāji – viņi ievēro Ministru kabineta noteikumus, tajā skaitā par atkritumu reģistrāciju. Kas nozīmē atkritumu klasi, izcelsmes vietu, reģionu, kur radies. Savukārt privātpersonas - tā kā nav saistītas ar mums ar līgumattiecībām – viņi šo informāciju nedod, nav tādas sistēmas, kas prasītu no viņiem šādu informāciju sniegt.

Līdz ar to sanāk, ka mēs arī šajā jautājumā tā kā pieveram acis un mēs viņus pieņemam," stāsta atkritumu poligona "Getliņi" Atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Kalējs.

Bet var tikai iedomāties, kas notiktu, ja privātpersonas nevarētu tur atvest un izmest savus atkritumus.

Nāksies vairāk pārstrādāt

Visi atvestie būvgruži "Getliņos" tiek sašķiroti derīgos un nederīgos materiālos. Derīgie būvgruži tiek sadrupināti un pēc tam izmantoti, piemēram, ceļa veidošanai.

18.aprīlī Eiropas Parlamentā pieņemtie likumprojekti paredz, ka līdz 2025.gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būs jāpārstrādā.

Saskaņā ar statistikas datiem pērn Latvijā pārstrādāti nepilni 30% atkritumu, bet vairāk nekā 70% nonāca poligonos.

Likumprojekts nosaka, ka 2035.gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10%. Līdz 2025.gadam jānodrošina atsevišķa tekstila izstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām. Savukārt līdz 2024.gadam jānodrošina arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Mūsu kaimiņvalstis ir daudz naskākas šķirošanā.

Lietuvā poligonos nonāk mazliet vairāk nekā 50% atkritumu, bet igauņi ir vēl apzinīgāki – tikai 12% viņu sadzīves atkritumu nonāk izgāztuvēs.

Izskanējis, ka tuvāko 5-7 gadu laikā "Getliņu" izgāztuvē vienkārši vairs nebūs vietas un tādēļ tur atkritumus vairs nevarēs atvest, tomēr joprojām ir noslēpumā tīts tas, kur veidos jaunu izgāztuvi.

"Šobrīd es jums šo informāciju nevaru pasniegt. Scenāriji – Latvijas robežās. Bet, protams, ir jāstrādā tajā virzienā, lai samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu. Tas nozīmē - ir jāšķiro, jāpārstrādā," saka "Getliņu" tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti