Mikroplastmasa no kosmētikas produktiem piesārņo jūru

Britu vides revīzijas komiteja aicina aizliegt mikroplastmasas izmantošanu kosmētikas produktos. Plastmasas mikrogranulas izmanto tādos kosmētikas produktos kā dušas želejas vai sejas mazgāšanas līdzekļi, kā arī zobu pastās. Eiropas Komisija norādījusi, ka patlaban izskata, vai un kāda rīcība nepieciešama, lai mikrpoplastmasas nokļūšanu vidē mazinātu.

Ņemot vērā vērienīgo plastmasas piesārņojumu jūrā, britu ieskatā 18 mēnešu laikā būtu jāievieš aizliegums izmantot plastmasas mikrogranulas zobu pastās un skaistumkopšanas produktos. Lielbritānijas vides aizsardzības eksperti norādījuši, ka ik gadu Apvienotajā Karalistē aptuveni 86 tonnas mikroplastmasas nokļūst vidē tikai no sejas mazgāšanas līdzekļiem, kurus ražo kosmētikas uzņēmumi. Komiteja norādījusi, ka aizliegumam jābūt starptautiskam, jo jūras piesārņojums valstu robežas neievēro.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvis Enriko Brīvio paziņoja, ka jau februārī noslēgts pētījums par mikroplastmasas problemātiku un, balstoties uz to, komisija patlaban izskata vai un kāda rīcība nepieciešama, lai mikrpoplastmasas nokļūšanu vidē mazinātu:

''Tuvāko mēnešu laikā šo jautājumu skatīsim plastmasas piesārņojuma mazināšanas nākotnes stratēģijas ietvaros. Stratēģija patlaban ir izstrādes posmā, lai turpinātu cirkulārās jeb aprites ekonomikas rīcības plānā iesākto jau 2015. gadā. Tikmēr komisija arvien aicina kosmētikas industrijas uzņēmumus brīvprātīgi samazināt un atteikties no mikroplastmasas izmantošanas produkcijā. Es piekrītu, ka problēmas risinājumam jābūt Eiropas līmenī, un komisija pie tā strādā.''

Lai arī daudzi lielie kosmētikas industrijas uzņēmumi ir brīvprātīgi apņēmušies šo ingredientu izslēgt vai samazināt savā produkcijā līdz 2020. gadam, taču Lielbritānijas Vides komiteja uzskata, ka ir nepieciešams pilnīgs juridisks aizliegums.

Plastmasas mikrogranulas ir tikai daļa no vērienīgās un daudz aprunātās mikroplastmasas jūras piesārņojuma problēmas. Taču to mazais izmērs nozīmē, ka to vieglāk var uzņemt jūras iemītnieki.

''Tas, ko ir izpētījuši citu valstu zinātnieki, - visas valstis kopā Baltijas jūrā katru gadu iegāž 40 tonnas šīs mikroplastmasas. (..) Mazu, mazu plastmasas gabaliņu var apēst ne tikai valis vai ronis, bet pat zooplanktons, tad tas tālāk nokļūst zivīs un vēl tālāk - uz mūsu šķīvja,'' par mikroplastmasas kaitējumu stāsta Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras eksperte Elīna Kolāte.

Britu valdība apgalvo, ka tā izskatīs mikroplastmasas granulu aizlieguma noteikšanas iespējas kosmētikas līdzekļos nacionālā līmenī, ja problēmu nerisinās Eiropas Savienība. Tāpat jau 2014. gadā Nīderlande, Austrija, Beļģija, Zviedrija un Luksemburga ir nākušas klajā ar kopīgu aicinājumu aizliegt mikroplastmasas izmantošanu mazgāšanas līdzekļos un kosmētikas produktos, lai pasargātu vidi no piesārņojuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt