Panorāma

KNAB grib stingrāk regulēt ziedojumus pašvaldībām

Panorāma

Panorāma

Mežos notiek kaitēkļu monitorings

Mežos uzrauga kaitēkļus – īpaši meklē divas bīstamas svešzemju vaboles

Karstais laiks veicina kukaiņu, tostarp arī kaitēkļu attīstību. Mežos pēta, vai nav ieperinājušies draudīgi svešzemju kaitēkļi, kas bojā koksni. Jau trešo gadu veic kaitēkļu monitoringu, lai apzinātu, vai nav sastopami bīstami organismi no zemēm ārpus Eiropas. Tādus Latvijā var ievest piemēram, ar koka paletēm, uz kurām sakrauj preces. Inspektori īpaši uzmana, vai Latvijā nav izplatījušās divu bīstamu sugu svešzemju vaboles.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) karantīnas inspektores atbraukušas uz Pierīgas mežu, lai pārbaudītu izliktās lamatas.

"Koksngrauži, kas ir bijuši Latvijā visu laiku, viņi nekādu kaitējumu nevar nodarīt, bet ir tādi, kas var ieceļot, piemēram, no Āzijas. Ja šis kukainis ieceļos, dabisko ienaidnieku šeit viņam nav. Līdz ar to viņš jau ir karantīnas organisms Latvijā, viņam nav dabisko ienaidnieku, viņus nevar apkarot ne ar kādiem augu aizsardzības līdzekļiem. Ir ļoti grūti cīnīties," stāsta VAAD Augu karantīnas departamenta inspektore Alise Valdēna.

Izliekot slazdus, speciālisti īpaši meklē divu bīstamu sugu svešzemju vaboles. Tās kā eksponātus var apskatīt Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā.

Viena vabole līdzīga Latvijas ūsaiņiem, tikai košāka. Koksngrauzis, kas pārnēsā ļoti bīstamu priežu slimību – koksnes nematodi. Otrs ir lapkoku kaitēklis.

"Āzijas ūsainis. Tas ir bīstams ar to, ka nodara bojājumus lapkokiem, izgrauž lielus caurumus tā, ka var redzēt. Kāpurs izēd lielu apjomu koka, un koks vairāku gadu laikā iet bojā. Šis kaitēklis ir aktuāls, jo viņš ir konstatēts Somijā pāris gadus atpakaļ. Un tas norāda, ka viņš teorētiski pie mums var izdzīvot," klāsta VAAD entomologs Artūrs Gluhovs.

Līdz šim uzskatīja, ka Āzijas ūsainis varētu būt vien Eiropas dienvidos. Savukārt priežu nematode, kas izraisa skujkoku masveida bojāeju, pagaidām konstatēta Portugālē, kur slimība radījusi ievērojamus ekonomiskos un ekoloģiskos zaudējumus.

Inspektori īpaši uzmana priedes, jo tā ir viena no galvenajām Latvijas eksporta precēm. Ja priedes tiktu inficētas, Latvijas tautsaimniecībai un videi tā varētu būtu katastrofa.

"Par laimi ne. Trīs gadus tiek veikts apsekojums, nav konstatēta neviena ne Eiropas koksngraužu suga," piebilst Gluhovs.

Gada laikā inspektori izstaigā ap 500 hektāru – gan skujkoku mežus, gan riska zonas. Feromonu slazdi izlikti 48 dažādās Latvijas vietās.

"Riska zonas ir lielu auto ceļu tuvums, muitas noliktavas, lidostas. Dažādas citas lielas noliktavas, kas varētu būt, piemēram, "Maxima", "Rimi" noliktavas. Kāpēc noliktavas ir riska zonas? Jo tajās ienāk produkcija, ienāk uz koksnes iepakojamā materiāla. Paletēm, kuras, ja nav atbilstoši apstrādātas, pastāv iespēja, ka tur iekšā ir kāds no šiem kaitīgajiem organismiem. Tāpēc esam arī šajā vietā, jo te ir gan lielais autoceļš, gan dzelzceļš, gan muitas noliktava netālu," stāsta VAAD inspektore.

Inspektores apskata arī apkārtējo mežaudzi – vai kokus nav apsēduši kādi kaitēkļi, un pārbauda, vai zem priežu mizas nedzīvo ūsaiņu kāpuri.

"Šogad kaitēkļu aktivitāte ir ļoti liela. Bet tie ir mūsu pašu vietējo kaitēkļu bojājumi. Tās ir priežu zāģlapsenes, kas šogad aktīvas.

Bet tādi karantīnas organismi - bīstamie - nav atrasti," piebilst Valdēna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti